Bērings-Breivīks sarīkoja terora aktu - sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus. Vēlāk viņš netraucēti devās uz Ūteijas salu (10 ha liela) , kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē 72 minūšu laikā noslepkavoja 69, no tiem - nošāva 65 cilvēkus.

2011. gada terora akti Norvēģijā bija divi teroristiski uzbrukumi Oslo, Norvēģijā, 2011. gada 22. jūlijā, kas bija vērsti pret valdību, civiliedzīvotājiem un Darba partijas jauniešu nometni, kuros kopā dzīvību zaudēja 77 cilvēki.

Vispirms notika bumbas sprādziens Regjeringskvartalet (valdības ēku kvartāls) Norvēģijas galvaspilsētā Oslo plkst. 15.25.22 (CEST). Bumba tika izgatavota no mēslojuma un dīzeļdegvielas maisījuma, kas tika ievietota mašīnas aizmugurē. Mašīna bija novietota biroja ēku korpusa, kur atradās Norvēģijas premjerministra Jensa Stoltenberga birojs un citas valdības ēkas, priekšā. Sprādzienā tika nogalināti astoņi cilvēki, kā arī tika ievainoti vismaz 209, no kuriem 12 guva nopietnus ievainojumus.

Otrs uzbrukums notika mazāk nekā divas stundas pēc pirmā Ūtejas salā notiekošajā vasaras nometnē. No Oslo līdz Utejas (Utøya) salai ir 44 km (apmēram kā Rīga-Jelgava), ko mierīgā satiksmē var veikt 39 minūtēs. Nometni organizēja Darba partijas jaunatnes līga, kas bija Norvēģijas vadošās Darba partijas jauniešu nodaļa. Šāvējs, kas bija tērpies Norvēģijas policista uniformā, nokļuva uzi salas un uzsāka apšaudi, kas bija vērsta pret nometnes dalībniekiem un kurā tika nogalināti 69 cilvēki, tāpat vismaz 110 cilvēki tika ievainoti, 55 no kuriem ievainojumi bija smagi. 

69. upuris mira slimnīcā divas dienas pēc asiņainā slaktiņa. Starp mirušajiem, tai skaitā, bija premjerministra Stoltenberga draugi un Norvēģijas kroņprinceses Metes-Māritas pusbrālis.

Šis bija asiņainākais uzbrukums Norvēģijā kopš Otrā pasaules kara. Vēlākajā aptaujā tika noskaidrots, ka vidēji katrs ceturtais norvēģis "pazina kādu, kas bija iesaistīts uzbrukumā". Eiropas Savienība, NATO un vairākas valstis izteica atbalstu Norvēģijai un nosodīja uzbrukumus. Skaistu vārdu, kā allaž šādos gadījumos, netrūka, bet sekojošais, kas notika ar slepkavu, izraisa dziļas pārdomas par Norvēģijas un Eiropas pārprasto formālismu, kas pārvērš skaistos līdzjūtības vārdus par birokrātisku liekulību.

2012. gada 13. augustā Norvēģijas premjerministrs saņēma ziņojumu, kurā tika atzīts, ka Norvēģijas policija varēja novērst gan sprādzienu Oslo centrā, gan savlaicīgāk reaģēt uz palīdzības saucieniem Ūtejā un slepkavu aizturēt.

Norvēģijas policija arestēja Annešu Bēringu Breivīku, 32 gadus vecu norvēģu labējo ekstrēmistu, Ūtejas salā un apsūdzēja viņu abos uzbrukumos. 

Tiesas process pret Breivīku ilga no 2012. gada 16. aprīļa līdz 22. jūnijam Oslo apgabala tiesā, kur Breivīks atzina, ka ir veicis uzbrukumus, par kuriem viņš tiek apsūdzēts, tomēr noliedza savu vainu. Der pievērst uzmanību, ka lietas izmeklēšana, neskatoties uz lielo upuru skaitu un iespējamo apjomu, tika veikta 9 mēnešu laikā, bet tiesa ar saviem pienākumiem tika galā 2 mēnešu laikā.

2012. gada 24. augustā Breivīks tika notiesāts, un viņam tika piespriests 21 gads cietumā par masu slepkavību un terorismu kas gan termiņa beigās varot tikt pagarināts tik ilgi, kamēr viņš uzskatāms par draudu sabiedrībai. Breivīks neatzina tiesas leģitimitāti, tādējādi neakceptējot tās lēmumu. Viņš paziņoja, ka nevar iesniegt apelācijas sūdzību, jo tādējādi viņš atzītu pašas Oslo apgabala tiesas leģitimitāti, kā arī tās iznestā sprieduma likumību.

Pa to laiku Breivīks tika padarīts par starptautiskas nozīmes zvaigzni, nemitīgi vēstot, kā viņš dzīvo cietumā, kādas preasības tiek izvirzītas viņā komfortam, tai skaitā, nodrošināts ar internetu un iespēju pašam sevi eksponēt sociālos tīklos.

Tā piemēram, 2013. gada jūlijā Anderss B. Breivīks izsaka vēlmi studēt Oslo universitātē, izraisot sašutumu pasniedzējos.

Pārvests no Ilas uz Šīenas cietumu.

Pateicoties masu mediju nekritiskai rīcībai, Breivika tēls ir glorificēts. Viņš joprojām atrodas ieslodzījuma vietā, kur viņam ir nodrošināti komfortabli apstākļi, kas nereti ir labāki, kā pat strādājošiem un likumu ievērojošiem cilvēkiem.

2020.gada 16.septembrī parādījās jauna ziņa, ka viņš ir pieprasījis nosacītu atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas. Redzot, kas notiek Eiropā, nav nekādas garantijas, ka šis lūgums nevarētu tikt apmierināts.

Annešs Bērings Breivīks (norvēģu: Anders Behring Breivik, dzimis 1979. gada 13. februārī Oslo, Norvēģijā) ir tiesas spriedumu atzīts par vainīgu 2011. gada terorista uzbrukumā Norvēģijā. 

Uzbrukuma dienā Breivīks elektroniski bija publicējis tekstu krājumu 2083: A European Declaration of Independence, kurā aprakstīja savu galēji labējo kareivīgo ideoloģiju.

Divas tiesu psihiatru komandas, kuras bija nozīmējusi tiesa, pirms lietas iztiesāšanas novērtēja Breivīka psiholoģisko stāvokli. Pirmajā psihiatru atskaitē Breivīks tika atzīts par nepieskaitāmu, jo cieš no paranoidālās šizofrēnijas. Atkārtotais psihiatru novērtējums tika veikts pēc sabiedrības kritikas saņemšanas par pirmo novērtējumu. Otrais novērtējums tika publicēts nedēļu pirms tiesas sākuma, tajā tika apgalvots, ka Breivīks ne uzbrukuma veikšanas brīdī, ne novērtējuma izdarīšanas brīdī nebija psihiski nepieskaitāms, t.i. viņš ļoti labi apzinājās savas rīcības mērķi, darbojās, saprotot ko un kāpēc dara, kā arī spēja novērtēt izdarīto. Šajā slēdzienā viņam tika diagnosticēti narcistiski personības traucējumi, kas noteikti nav vērtējami kā nepieskaitāmība.