Z.Alunāne-Stašiene ir latviešu teātra tēva Ā.Alunāna sestais bērns un jau bērnībā spēlējusi teātri tēva vadībā.

Beigusi Jelgavas Vācu meiteņu ģimnāziju, strādājusi par kancelejas darbinieci.

Nejauši Jelgavas aptiekā iepazinusies ar Tērbatas Universitātes studentu praktikantu Konstantīnu Staši.

Iepazīšanās bijusi liktenīga, jo 1908.gadā Konstantīns kā diplomēts provizors atgriezies Jelgavā un svinējis kāzas ar Zuzannu.

Pēc laulībām pāris pārcēlies uz Lietuvu un strādājis tēvoča dāvinātajā Laižuvas pilsētas aptiekā.

Zuzanna 1941. gadā izsūtīta uz Altaju.

Tikai 1947. gadā, kad K.Stašis vairs nebijis starp dzīvajiem (miris 1942. gadā Barnaulas cietumā), pārējā ģimene atgriezušies Lietuvā.

***

Zuzanna (1884 – 1967) dzīvoja un mācījās Jelgavā un te arī iepazinās ar savu nākamo vīru Konstantīnu Staši.

«Viņš tolaik studēja Tērbatas universitātē farmāciju un Jelgavas aptiekā bija praktikants. Aptiekas īpašnieks bija ievērojis, ka praktikants katru dienu iet ārā uz trepītēm, un prasīja, kas tad tur tāds ir, ko viņš tādu ieraudzījis. Viņš esot atbildējis, ka te garām katru dienu staigājot skaista žīdiete. Tā bija vecmamma, uz kuru viņš katru dienu skatījās,» stāsta Zuzannas mazmeita  Dainora.

Viņa spriež, ka Konstantīnu varēja samulsināt vecmammas tumšās acis.

«Ādolfa sieva ir cēlusies no poļiem, kuri sajaukušies gan ar vāciešiem, gan ungāriem. Domāju, ka no ungāriem ir tās tumšās acis, kādas bija gan Zuzannai, gan manai mammiņai, gan ir manai māsai. Tikai man tādas gaišas,» stāsta Ā.Alunāna mazmazmeita.

1908. gadā abi apprecējās un pārcēlās uz dzīvi Lietuvā.

1909. gada 3. novembrī piedzima viņu meita Konstance, Dainoras māte. Pirmā pasaules kara gados Konstantīnu mobilizēja armijā.

Kopā ar sievu un meitu viņi dzīvoja Krievijas teritorijā un strādāja kara lauku slimnīcu aptiekās. Pēc kara ģimene atgriezās Viļņā un bija pasniedzēji ģimnāzijā. Konstantīns mācīja ķīmiju un dabas zinības, bet Zuzanna – vācu valodu.

Zuzanna pārvaldīja vācu, latviešu, lietuviešu, poļu, krievu un franču valodu. To, ka mājās skanējušas daudzas valodas, atceras arī Dainora.

Staši bija lietuviešu sabiedriskās dzīves centrā, Zuzanna darbojās dažādās biedrībās – glāba politiski ieslodzītos, aizstāvēja sieviešu tiesības, kopa lietuviešu tautas mākslu, poļu laikos organizēja ceļojošo izstādi un aktīvi iestājās pret alkoholismu.

Konstantīns 1939. gadā kļuva par Viļņas mēru. Dainora stāsta, ka Zuzanna darba tikumu mācījusi arī bērniem un mazbērniem un bijusi ļoti stingra.

«Viņa bija ļoti pedantiska un stingra. Ja pateica, ka sešos jābūt mājās, tad bija jābūt. Ja nebūsi, zini, ka vecmamma ar tevi nerunās,» atceras Dainora.

Viņa uzsver, ka Zuzanna arī vienmēr izdarījusi to, ko solījusi, un bijusi ļoti strikta un kategoriska: ja kas patīk, tad patīk, ja nepatīk, tad nepatīk.

«Un viņa vienmēr teica, ka negrib, lai tie, kuri viņai nepatīk, nestu viņas zārku,» tā Zuzannas mazmeita.

Ģimene 1941. gadā tika izsūtīta uz Sibīriju un lielākā daļa izstādes eksponātu – līdz ar viņiem. Sešus gadus vēlāk viņiem izdevās atgriezties, tiesa, nelegāli, ar viltotām pasēm.

Tieši no tā Zuzanna esot visvairāk baidījusies – ka pēc viņas nāves gaismā nāks tas, ka viņa dzīvojusi ar viltotu pasi.

«Kad vecmamma nomira, mēs ar māsu pasē ar ūdeni dzēsām viņas uzvārdu un ierakstījām īsto, bet pašu pasi krietni saņurcījām un nosmērējām ar zemi un taukiem, lai tā izskatītos pēc veca cilvēka pases,» atceras Dainora.

Zemgales Ziņas u.c.

Vīrs - Konstantinas Stasys (04.08.1880-1942),  meita Konstancija Juchneviciene dz.Stasyte (03.11.1909- 21.07.1991)