Arheoloģes Zaigas Blumberas-Vasariņas dzim. Ozoliņas darba dzīves lielākā daļa noritēja trimdā Zviedrijā, kur absolvēja Stokholmas universitāti. 1987.gadā nodibināta otrā laulība ar sabiedrisko darbinieku Pēteri Vasariņu. Pēc neatkarības atgūšanas ar ģimeni atgriezās Latvijā.

****

Zaiga Vasariņa dzimusi Rīgā 15.12.1924. bija sabiedriska darbiniece un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 1999. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Zaiga Vasariņa bija saistīta ar šādām organizācijām:

• Studenšu korporācijas ""Dzintra"" filistru biedrība

Viņa nomira Rīgā 74 gadu vecumā, 1999. gadā.

    ****

Dziļā sniega dienā, 20. februārī, kupls bērinieku pulks izvadīja pēdējā gaitā vienu no svarīgāko trimdas organizāciju vadītājām Eiropā, arheoloģijas doktori Zaigu Blumbergu Vasariņu (1924. g. 15. dec.-1999. g. 9.febr.). Sv. Jāņa draudzes mācītājs Ingus Dauksts lasīja Svētos Rakstus un dziedāja lūgšanas par nāvi un mūžīgo dzīvošanu.
Meža kapu sēru namā pēdējā goda sardzē pie šķirsta stāvēja korporācijas "Dzintra" locekles. Sveces, ziedi, atvadu vārdi uz pašaustām vainagu lentēm.

Pēdējos sveicienus no Stokholmas nesa Andrejs Straubergs, Ilgars Linde un Māris Slokenbergs, kā arī zviedru draugi no Stokholmas Universitātes Arheoloģijas institūta, ko Zaiga Vasariņa savā laikā vadija, veikdama nozīmīgu pētniecības darbu par senvēstures sakariem starp Kurzemi un Gotlandi.
Viņa vadīja arī Latviešu palīdzības komiteju Stokholmā un Zviedrijas Latviešu centrālo padomi. Pēc atvēlētajiem gaišajiem rosības pilnajiem gadiem dzimtenē viņu zem Mežaparka priedēm sagaidīja Rīgas līča baltais smiltājs. Smiltājā agrāk jau guldīts Zaigas Vasariņas vīrs un skolas biedrs Pēteris Vasariņš.
Daudz bija labu vārdu un atmiņu ainu no skolas biedriem Franču licejā, liels gandarījums par nelaiķes atgriešanos Latvijā. "Dzintru" pulks jauki nodziedāja "Pie Dieviņa gari galdi, tur sēdēja mīļā Māra, villainītes skaitīdama".

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv, Brīvā Latvija, 27.02.1999