Dzimis 1890.gada 18.martā Kalnciema pagasta Zeltiņu mājās, mežsarga ģimenē. 1898- 1908. gadam mācījies Kalnciema pamatskolā un Jelgavas reālskolā. 1909- 1917. studējis Petrogradas Politehniskā institūta kuģu būves inženiera specialitātē un pēc studiju beigšanas ir vienīgais latvietis minētajā profesijā.

1919- 1920 strādā Rīgas ostā un armijas virspavēlnieka štāba jūras. pārvaldē par kuģu būves inženieri, tehniskās daļas priekšnieku, vadījis flotes sagatavošanu cīņai pret bermontiešiem, 1921. līdz 1925. gadam strādājis Jūrniecības departamentā par kuģu būves inspektoru, piedalījies jūras ledlauža "Krišjānis Valdemārs" projektēšanā un pēc tam būves darbos Glazgovā. Vēlāk strādājis par pasniedzēju K.Valdemāra jūrskolā. 1936. līdz 1938. gadam Rīgas pilsētas tehnikuma un amatniecības skolas direktors. Bija arī Rīgas pilsētas valdes loceklis un satiksmes pārvaldes priekšnieks no 1938. līdz 1940. gadam. 1940. gadā iecelts par V.Šmulderu un Rīgas kuģu būves fabrikas direktoru.

1941.gada 14 jūnijā arestēts, apsūdzēts par pretpadomju propagandu, tiesāts kara tribunālā, piespriests augstākais soda mērs nošaujos, kas 1942.gada 15.maijā arī izpildīts.

1933.gadā par nopelniem Latvijas labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Piedalījies "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcas" sastādīšanā, rakstījis par kuģu būves un kuģniecības jautājumiem žurnālā "Jūrnieks". Saraksta grāmatu "Kuģu būve"(1931), kas ir pirmais tāda veida darbs latviešu valodā.

Avots: http://www.itl.rtu.lv/LVA/represetie/index1.php