Vladislavs Raginis bija Polijas armijas kapteinis, kurš cīnājās Polijas Aizsardzības karā pret vācu- padomju iebrucējiem. Pazīstams kā poļu varonis, kurš noturēja milzīgu vācu armijas pārspēka uzbrukumu 3 dienas kaujā pie Viznas (Wizna) . Vizna tiek uzskatīta par Poļu Termopilām un Kapteinis Raginis- kā poļu Leonīds.

Raginis dzimis Daugavpilī, patriotiski noskaņotu zemesīpašnieku ģimenē.

1927. gadā viņš beidza ģimnāzijus un iestājās militārā skolā Komorovā. Skolā viņš bija viduvējs students, taču to pabeidza un 1928.g. iestājās Ostrovas Mazovecki Virsnieku skolā.

Pēc skolas beigšanas strādāja kā instruktors un dienēja robežapsardzē.

1939. gadā tika iecelts kapteiņa pakāpē un nosūtīts uz nocietināto Augšsilēzijas apgabalu, vēlāk uz Austrumprūsijas roebežu, Osoviecas cietoksni.

1939.g. 2. septembrī, kara sākumā, Raginim tika uzdots komandēt Viznas (Wizna) nocietinātā apgabala spēkus un aizsargāt Lomžas Bjalostokas ceļu, kā arī citas šajā rajonā esošās būtiskās komunikācijas (dzelzceļš u.c.)

Kauja pie Viznas sākās 1939. gada 7. septembrī. 

Spēku samērs bija nevienlīdzīgs, jo uzbrūkošo vāciešu bija 40x līdz pat 60x vairāk (720 poļi pret 42,000 vāciešu)

Lai uzturētu kaujaspējas Raginis apzvērēja nepamest posteni un sagaidīt papildspēkus (viņš nezināja, ka tādi netiks sūtīti, jo Polijas armija tika grauta visās frontēs) vai mirt.

Par spīti milzīgajam pārspēkam, Vizna tika noturēta 3 dienas. Absolūtais vairums poļu (650) krita.

10. septembra rītā, lai arī smagi ievainots, Raginis turpināja komandēt kauju, bet pēcpusdienā  saņēma Heinca Guderiāna ziņu, ka visi sagūstītie poļu gūstekņi tiks nošauti, ja pēdējie cīnītāji nepadosies.

Kā liecina izdzīvojušie poļu cīnītāji, Raginis pavēlējis palicējiem doties ārā no bunkra un padoties, taču pats uzspridzinājies ar granātu.

Guderiāna piezīmes rakstīts, ka pie Viznas krituši vairāk kā 900 vācu karavīri, taču tiek uzskatīts, ka to bija jābūt ievērojami vairāk, jo pēc tā paša Guderiāna piezīmēm jāsecina, ka vācieši zaudēja 10 tankus, un vairākas bruņumašīnas.

Lai arī Viznas aizstavēšana aizkavēja vāciešu tikai dažas dienas, tā bija pietiekama, lai pārgrupētu spēkus Varšavas aizstāvēšanai un ļāva Polijas valdībai izveidot emigrācijas valdību (Rumānijā) .

Pēc kaujas Guderiāns atļāva dzīvi palikušajiem poļiem apglabāt Ragini turpat kaujas laukā un iestādīt koku.

Krieviem okupējot Poliju, Ragiņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas tuvāk Lomžas ceļam un tur tika izveidots memoriāls.

Uz Ragiņa kapa plāksnes ir uzraksts, līdzīgi kā pie Termopilu pārejas Grieķijā:

"Przechodniu, powiedz Ojczyźnie, żeśmy walczyli do końca, spełniając swój obowiązek"

"Garāmgājēj, pastāsti Dzimtenei, ka mēs cīnījāmies līdz galam, lai pildītu savu pienākumu"

Ģimene par viņa nāvi uzzināja tikai pēc 3 gadiem.

Pēc nāves Polijas valdība apbalvojusi viņu ar augstākajiem Polijas militārajiem apbalvojumiem, viņa vārdā nosauktas skolas. 

Sabatton dziesma 40:1 ir par viņu un viņa vīriem. 2008.gadā pirms koncerta Polijā, zviedru grupa devās uz Viznu, lai atdotu godu kritušajiem varoņiem.