Valdis Āboliņš dzimis 1940.gada 17.februārī Rīgā, LLA profesora Jāņa Āboliņa ģimenē. Profesora J.Āboliņa ģimenē bija pieci bērni. Valda pirmie mūža gadi pagāja Jelgavā, R.Blaumaņa ielā. Pēc Jelgavas nopostīšanas Otrā pasaules karā, ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur izvietoja arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Rīgā tēvs sāka būvēt ģimenes māju, kurā iesaistījās visa ģimene. Tā arī Valdim radās interese par celtniecību. Vispirms viņš absolvēja Rīgas Celtniecības tehnikumu, bet pēc armijas iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte), studējot neklātienē. 1962.gadā paralēli studijām sāka strādāt Lauksaimniecības akadēmijā. Kopš 1972.gadā pārgāja darbā uz Ozolniekiem, LLA Mācību un pētījumu mežsaimniecību, kur vadīja celtniecības un remonta darbus. Deviņdesmito gadu pārmaiņu laikā, kad mežsaimniecību likvidēja, viņš pārgāja strādāt uz Jelgavas pili par tās ekspluatācijas vadītāju. Valdim Āboliņam bija divas lielas aizraušanās – ūdenstūrisms un fotografēšana. Pagājušajā gadsimtā ar laivām izbrauktas upes Karēlijā, Kaukāzā, Urālos. Pabūts arī pie Baikāla ezera. Līdz pat savai mūža izskaņai Valdis bija sastopams pasākumos ar fotoaparātu. Vēl padomju laiku izskaņā viņam vienam no pirmajiem Ozolniekos bija kasešu video kamera. Ar to viņš iemūžinājis nacionālās atmodas laika pasākumus Ozolniekos. Viņš filmējis arī barikādes 1991.gada janvārī. Atmodas gados viņš bija aktīvs Latvijas Tautas frontes atbalstītājs. Valdi Āboliņu atcerēsimies, kā sirsnīgu, gaišu cilvēku. Bieži viņa sirsnīgais smaids uzmundrināja un priecēja. Viņam bija laba atmiņa, viņš dalījās ar piedzīvoto darbā un personīgajā dzīvē. Valdis bija daudz lasījis, tāpēc viņam bija savs īpašais viedoklis par politikas un ekonomikas jautājumiem.