Valdemārs Ancītis
Valdemārs Ancītis
- Dzimšanas datums:
- 06.06.1921
- Miršanas datums:
- 05.12.2006
- Mūža garums:
- 85
- Dienas kopš dzimšanas:
- 37791
- Gadi kopš dzimšanas:
- 103
- Dienas kopš miršanas:
- 6563
- Gadi kopš miršanas:
- 17
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Bibliotekārs, Dzejnieks, Dzimis Latvijā, Leģionārs, Publicists, Rakstnieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Saldus, Čāpātāju kapi
Rakstnieks, literatūrzinātnieks, kritiķis, dzejnieks, publicists, novadpētnieks, bibliogrāfs, literatūrzinātnieka Krišjāņa Ancīša brālis, bijušais leģionārs (padomju laikā Valdemāram Ancītim aizliedza veidot Saldus rajona literāro izdevumu, viņš nevarēja dabūt darbu, jo bija bijušais leģionārs), strādājis skolās par bibliotekāru un darbvedi. Strādājis arī Saldus rajona avīzē, veidojis satīrisku lappusi Adata.
1940. gadā iestājies Latvijas Universitātē Filoloģijas fakultātē. Tika iesaukts vācu armijā, bija Volhovas purvos leģiona rindās. Pēc kara beigām slēpies, lai neizsūtītu uz Sibīriju. Pieteicās čekā, kad tika paziņots, ka leģionārus nesūtīs uz Sibīriju. Čeka vairākas reizes viņu izsaukusi un pratinājusi par citiem cilvēkiem.
Dzīvoja Saldū no 1948.gada, pētīja novada vēsturi, publicēja piemiņas rakstus par dzejniekiem, rakstniekiem.
Padomju laikā rakstnieki, mākslinieki ciemojušies viens pie otra, pie V.Ancīša viesojušies Māris Čaklais, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Jānis Liepiņš, Gunārs Priede, Jānis Peters, Raimonds Pauls, Juris Kronbergs no Zviedrijas (kaut nedrīkstēja Latvijas laukus apmeklēt).
No 1991.gada izdeva Senču kalendārus par folkloru, kultūru, vēsturi. Izveidojis 16 Senču kalendārus un sarakstījis 50 grāmatas.
Aktīvi piedalījās Atmodas kustībā, bijis Latvijas Tautas fronte biļetena Cieceres Atmoda redaktors.
Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, VKKF mūža stipendiju, K.Barona, J.Rozentāla un folkloras balvas.
Aknīstes bibliotēka 2007. gadā tika nosaukta Valdemāra Ancīša vārdā. Nepaspēja uzrakstīt savu biogrāfiju.
Ex libris Valdemārs Ancītis
http://www.lndb.lv/lv/Lapas/DigitalObject/urn.nbn.lv-digi-5052?returl=WhatsNew
Ilgonis Bērsons Valdemārs Ancītis 1921.6.VI - 2006.5.XII
http://www.diena.lv/arhivs/valdemars-ancitis-1921-6-vi-2006-5-xii-12986520
Valdemāram Ancītim - 90
www.akniste.lv/userfiles/Valdemāram%20Ancītim(1).doc
http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000483.htm
Avoti: diena.lv
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jānis Ancītis | Tēvs | ||
| 2 | Emīlija Ancīte | Māte | ||
| 3 |  | Krišjānis Ancītis | Brālis | |
| 4 | Emīlija Vilma Ancīte | Māsa | ||
| 5 | Pēteris Mežaraups | Onkulis | ||
| 6 |  | Alberts Mežaraups | Onkulis | |
| 7 |  | Krišjānis Mežaraups | Onkulis | |
| 8 | Lidija Dzene | Tante | ||
| 9 | Minna Bruža | Tante | ||
| 10 | Līze Marija Ķiķēna | Tante | ||
| 11 | Ieva Audriņa | Tante | ||
| 12 | Ieva Buiķe | Tante | ||
| 13 |  | Tamāra Ancīte | Svaine | |
| 14 | Pēteris Ancītis | Vectēvs | ||
| 15 | Krišs Mežaraups | Vectēvs | ||
| 16 | Ieva Ancīte | Vecāmāte | ||
| 17 | Līze Mežaraupe | Vecāmāte | ||
| 18 | Krišjānis Bružs | Brālēns/māsīca | ||
| 19 |  | Līze Marija Akurātere | Brālēns/māsīca | |
| 20 |  | Pēteris Ķiķēns | Brālēns/māsīca | |
| 21 |  | Alberts Mežaraups | Brālēns/māsīca | |
| 22 |  | Ojārs Vācietis | Domu biedrs | |
| 23 | Jāzeps Rudzītis | Domu biedrs | ||
| 24 |  | Māris Čaklais | Domu biedrs |
23.02.1943 | Ostlandes ģenerālkomisārs izdot pavēli par latviešu mobilizāciju Latviešu SS brīvprātīgo divīzijā
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.