Rakstnieka Viļa Lāča tēvs.

Cēlies no Mazsalacas mežsarga astoņu bērnu dzimtas. Atnācis jaunībā (1903) uz Rīgu, viņš izmācās par mūrnieku. Taču vajadzība pēc šādas specialitātes nav liela, tāpēc lai uzturētu ģimeni, viņš līdztekus strādā ostā par krāvēju un palaikam arī dažādus lauku darbus. Ir strādīgs, praktisks cilvēks. Pēc rakstura pakluss, sevī noslēgts.

1903.gadā apprecas ar Karlīni Veidemani, dēls Jānis Vilhelms dzimis 1904.gadā, meita Milda 1909. gadā. 

Strādādams kādu laiku kokzāģētavā, Tenis Lācis gūst iespēju lētāk iegādāties būvmateriālus, un 1908.gadā viņš uzceļ nelielu mājiņu Rīnužu ielā 1. Cerot uz labāku dzīvi, 1912.gadā mājiņu pārdeva un pārceļoja uz Omskas guberņu pie Toboļskas, kur no valsts saņēma auglīgu zemi. Kad visa pirmā raža aizgāja bojā agrajās salnās, Lāči atgriežas nabagāki nekā aizbraukuši.

1917.g.rudenī ģimene evakuējas no okupētās Latvijas uz Altaja novadu. 1918.g vasarā, kad pie varas ir baltgvardi Kolčaka vadībā, Lāču ģimene kādu laiku dzīvo Oktjubas ciemā, tad Bijskas rajona Latvijas ciemā. 1919.g. ziemā atjaunojoties padomju varai, dēlu Vili ievēl par ciema padomes sekretāru.

1921.gadā ģimene atgriežas Latvijā.

AVOTI: "Dienas.Darbi.Domas," B.Gudriķe,1980.g.

             "Padomju Latvijas rakstnieki," I.Bērsons, 1976.g.