Tadeušs Komorovskis
Tadeušs Komorovskis
- Dzimšanas datums:
- 01.06.1895
- Miršanas datums:
- 24.08.1966
- Mūža garums:
- 71
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47081
- Gadi kopš dzimšanas:
- 128
- Dienas kopš miršanas:
- 21064
- Gadi kopš miršanas:
- 57
- Papildu vārdi:
- Tadeusz Komorowski, Тадеуш Коморовский, Tadeušs Komarovskis, Tadeusz Bór-Komorowski, Burs , Bór
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Lauksaimnieks, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Politiķis, Tautas varonis, Ģenerālis
- Tautība:
- polis
- Kapsēta:
- London Borough Of Hounslow, Gunnersbury Cemetery
Tadeušs Komorovskis (poļu: Tadeusz Komorowski), pazīstams arī pēc iesaukas Burs (latviešu: Sils, poļu: Bór); dzimis 1895. gada 1. jūnijā, miris1966. gada 24. augustā) bija poļu ģenerālis. Otrā pasaules kara laikā bija nelegālās poļu bruņoto spēku Armia Krajowa komandieris no 1943. gada jūlija līdz 1944. gada 2. oktobrim. Varšavas sacelšanās komandieris.
Dzimis Ukrainas rietumos, toreiz Austroungārijā. Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Austroungārijas armijā. Pēc kara - Polijas armijā. Pēc Vācijas iebrukuma Polijā 1939. gadā organizēja pagrīdes kaujas grupas Krakovas apkaimē. Izvirzījās par poļu nelegālas armijas Armia Krajowa līderi. Divus mēnešus no 1944. gada 1. augusta līdz 2. oktobrim vadīja ielu cīņas Varšavas sacelšanāslaikā.
Pēc sacelšanās sakāves līdz kara beigām bija ieslodzījumā Koldicas pilī Saksijā. Pēc kara emigrācijā Londonā, kur aktīvi darbojās poļu organizācijās.
Avoti: wikipedia.org, mod.uk
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Tadeusz Rozwadowski | Komandieris | |
| 2 |  | Leopold Okulicki | Padotais | |
| 3 |  | Stefan Bałuk | Padotais | |
| 4 |  | Stanisław Jankowski | Padotais | |
| 5 |  | Jan Piwnik | Padotais |
14.02.1919 | Poļu— Padomju Krievijas karš
Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās Krievijai laužot Brestļitovskas miera līgumu. Tajā, Krievija un Ļeņins, Rietumu valstu spiediena rezultātā ar šo līgumu martā atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma 1918. gada novembrī- līgumu lauza un iebruka kaimiņu zemēs, cenšoties atjaunot Krievijas impērijas teritoriju. Karš beidzās tikai 3 gadus vēlāk- ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.
01.09.1939 | Sākās 2. Pasaules karš - WW2. Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā. PSRS pievienojas Vācijai 2 nedēļas vēlāk
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.
17.07.1943 | Gen. dyw. Tadeusz Bór-Komorowski został mianowany dowódcą Armii Krajowej
15.01.1944 | 27. Wołyńska Dywizja Piechoty rozpoczęła Akcję "Burza" na Wołyniu
Akcja „Burza” – operacja wojskowa zorganizowana i podjęta przez oddziały Armii Krajowej przeciw wojskom niemieckim w końcowej fazie okupacji niemieckiej, bezpośrednio przed wkroczeniem Armii Czerwonej, prowadzona w granicach II Rzeczypospolitej. Trwała od 4 stycznia 1944, kiedy wojska radzieckie przekroczyły na Wołyniu granicę polsko-radziecką z 1939, do stycznia 1945.
07.07.1944 | Operation Ostra Brama
Operation Ostra Brama (lit. Operation Gate of Dawn) was an armed conflict during World War II between the Polish Home Army and the Nazi German occupiers of Vilnius (Polish: Wilno). It began on 7 July 1944, as part of a Polish national uprising, Operation Tempest, and lasted until 14 July 1944. Though the Germans were defeated, the following day the Soviet Red Army entered the city and the Soviet NKVD proceeded to intern Polish soldiers and to arrest their officers. Several days later, the remains of the Polish Home Army retreated into the forests, and the Soviets were in control of the city. From the Polish point of view, while the German defeat constitutes a Polish tactical victory, the ensuing destruction of the Polish units by the Soviets resulted in a strategic defeat, especially considering the goals of Operation Tempest. From the Soviet point of view, the operation was a complete success, as both the Germans and the Poles loyal to the London government suffered a defeat.
31.07.1944 | Dowódca AK gen. Tadeusz Bór-Komorowski wydał rozkaz rozpoczęcia 1 sierpnia powstania warszawskiego
01.08.1944 | Warschauer Aufstand 1944
Als Warschauer Aufstand bezeichnet man die militärische Erhebung der Polnischen Heimatarmee (Armia Krajowa, kurz AK) gegen die deutschen Besatzungstruppen im besetzten Warschau ab 1. August 1944. Er stellte die größte einzelne bewaffnete Erhebung im besetzten Europa während des Zweiten Weltkrieges dar. Die Widerständler kämpften 63 Tage gegen die deutschen Besatzungstruppen, bevor sie angesichts der aussichtslosen Situation kapitulierten. Die deutschen Truppen begingen Massenmorde unter der Zivilbevölkerung, und die Stadt wurde nach dem Aufstand fast vollständig zerstört. In Polen wurde eine Kontroverse um das Verhalten der verbündeten Roten Armee gegenüber dem Aufstand ausgetragen. Die Rote Armee habe – bis auf die 1. Polnische Armee – nicht eingegriffen, obwohl sie dazu in der Lage gewesen sei.
02.10.1944 | 63. dzień powstania warszawskiego: w nocy z 2 na 3 października podpisano honorowy akt o kapitulacji powstania
Rozmowy kapitulacyjne i podpisanie kapitulacji powstania warszawskiego.