"Your time is limited, so don't waste it living someone else's life." Steve Jobs

***

Stīvs Džobss bija ASV izgudrotājs, uzņēmējs, datorinženieris, multimiljardieris. Stīvam Džobam piederēja autortiesības uz 338 ASV patentiem.

Stīva tēvs bija Abdulfattahs Jandali, imigrants ASV no Sīrijas, dzimis Sirijas miljonāra ģimenē. Juridisko studiju gados Beirutā Abdulfattahs ticis apcietināts par aktīvu politisko darbību. Pēc apcietinājuma ieceļojis ASV, kur turpinājis politikas studijas Viskonsīnas universitātē, un vēlāk tur kļuva par politisko zinātņu profesoru.

Studiju laikā Abdulfattahs sāka strādāt par privātskolotāju un iepazinās ar savu studenti Džoannu Šībli (Joanne Carole Schieble), kura bija katoļticīga vācu- šveiciešu ieceļotāju ģimenes pēcnācēja un dzīvoja fermā netālu no Viskonsīnas.

Lai gan Džoannas vecāki iebilda pret attiecībām, 1954. gadā Džonna devās uz Sīriju. Džoanna palika stāvoklī, taču 23 gadus vecās Džoannas tobrīd mirstošais tēvs kategoriski aizliedza viņiem precēties. ASV aborti bija aizliegti un "vientuļās mātes" tika uzskatītas par "izstumjamām" no sabiedrības, tāpēc adopcija bija ierasts veids, kā atbrīvoties no nevēlama bērna. Džoanna vecākiem nezinot par gaidāmo bērnu, no Sīrijas devās uz San Francisko, kur kādā specializētā, šādiem gadījumiem organizētā klīnikā dzemdēja Stīvu un bērns "bez liekām formalitātēm" uzreiz tika nodots adopcijai. Lai gan Džoanna sākotnēji bija cerējusi Stīvu nodot adopcijai "turīgai un izglītotai" ģimenei, sarunātā ģimene izvēlējās adoptēt meiteni, un Stīvu adoptēja Džobsu ģimene, kura iztika no gadījuma darbiem un kur abiem vecākiem nebija pat pabeigtas koledžas (vidusskolas) izglītības.

Džoanna sākumā attiecās parakstīt adopcijas dokumentus un piekrita adopcijai tikai pēc tam, kad tiesā Džobsi apņēmās pabeigt vismaz koledžu.

Tādējādi, drīz pēc dzimšanas Stīvu adoptēja Pauls and Klāra Jobs (dzimusi  Hagopian, armēņu ieceļotāju ģimenē), kuri dzīvojā netālajā Mauntinvjū (Mountain View, California) pilsētā. 

Vēlāk Džoanna un Abdulfattahs apprecējās un viņiem dzimusi arī Stīva bioloģiskā māsa, vēlāk rakstniece Mona Simpsone. Džoanna kļuva par runas patoloģiju speciālisti.

Džobss izauga starp augļu dārziem, kuru vietā vēlāk izveidojās tehnoloģiju centrs, kas pazīstama kā Silīcija ieleja.

Džobss apmeklēja Kupertino pamatskolu (Cupertino Junior High) un vēlāk Houmstedas vidusskolu (Homestead High School, Cupertino, California).

Vidusskolas gados viņš bieži apmeklēja pēc stundu nodarbības netālu esošajā  Hewlett-Packard kompānijā, kur vēlāk tika pieņemts darbā. Viņš vasarās strādāja kompānijā un iepazinās ar Stīvu Vozņaku 

1972. gadā viņš beidza vidusskolu un iestājās Rīda koledžā (Reed College) Portlendā.

Lai gan Stīvs izstājās no koledžas jau pēc viena semestra, viņš turpināja klausīties lekcijas guļot uz grīdas draugu istabās. Iztiku šajā laikā viņš nodrošināja nododams tukšas pudeles un saņemot bezmaksas nedēļas uzturu vietējā Hare Krišna templī.

1974. gada rudenī Džobss atgriezās Kalifornijā un apmeklēja Homebrew Computer Club ("Paštaisīto datoru kluba")  sanākšanas kopā ar Vozņaku. Lai sagādātu naudu ceļojumam uz Indiju, viņš sāka strādāt kā Atari (populāra videospēļu konsole) datoru tehniķis. Viņš kļūva par pārliecinātu budistu, valkāja indiešu apģērbu un noskuva matus.

1976.gadā tolaik 21 gadu vecais Džobss, par viņu piecus gadus vecākais Stīvs Vozņaks un Ronalds Veins (Ronald Wayen) nodibināja kompāniju "Apple Computer" Džobsa ģimenes mājas garāžā. Finansējumu viņiem vēlāk piešķīra daļēji atvaļinātais Intel produktu tirdzniecības vadītājs un inženieris A.C. "Mike" Markkula Jr..

Džobsa vadībā kompānija sāka ražot pirmos datorus "Apple" un vēlāk datorus "Macintosh", kuri kļuva populāri astoņdesmitajos gados to grafiskā interfeisa un citu inovatīvu ērtību dēļ.

1978. gadā Apple jau bija tik spēcīgs, ka varēja nolīgt par savu direktoru Maiku Skotu (Mike Scott), kurš iepriekš strādāja kompānijā National Semiconductor.

1984. gadā Džobss piedāvāja savu Apple Makintošs ideju- pirmo personālo datoru ar grafisko interfeisu, kurš kļuva par patiesi veiksmīgu pirmo personālo datoru pasaulē.

1985. gadā Džobss aizgāja no "Apple" dēļ domstarpībām ar kolēģiem un izveidoja kompāniju "NeXT Computer", kas specializējās darba staciju veidošanā zinātnes un akadēmiskās vides vajadzībām. Pirmais intereneta serveris pasaulē tika izveidots tieši uz šīs platformas, jo NeXT tika ražoti ar tam laikam daudzām inovatīvām tehniskām lietām, tai skaitā ar Ethernet  pieslēgumvietu. NeXT Mail, kuru izveidoja Džobss bija arī pirmā e-pasta sistēma,kura atšķirībā no citām "tīra teksta" sistēmām atšķirās gan ar multimediālu interfeisu, gan iespēju nosūtīt saturu, kurš bez teksta saturēja arī grafiskus un audio/ video objektus.

Pats Džobss šo laiku raksturojis kā vienu no "labākajiem notikumiem, kas varēja ar viņu notikt, jo atbrīvojis prātu jaunradei"

Taču vēlme radīt perfektus datorus, noveda pie uzņēmuma tirgus daļas ievērojama samazinājuma. Piemēram, NeXT datoriem bija viegls magnija sakausējuma korpuss, kas ievērojami tos sadārdzināja. Rezultātā NexT palika vēlāk tikai kā programmatūras izstrādes firma.

..."(Steve's) passion for excellence is felt by anyone who has ever touched an Apple product" ~ Google, Sergey Brin...

1985. gadā Džobam Pensilvānijas Universitāte piešķīra zinātņu bakalaura grādu, bet Vartona Skola  (Wharton School of the University of Pennsylvania)- ekonomikas bakalaura grādu par izciliem nopelniem datorzinātnēs un uzņēmējdarbībā.

1986.gadā Džobss piedalījās kompānijas "Pixar" dibināšanā, par $10 miljoniem nopērkot daļu ("The Graphics Group") no bijušā datorgrafikas uzņēmuma "Lucasfilm", (kura pieder kinoindustrijas milzim Džordžam Lūkasam). Firma kļuva slavenu ar datorgrafikā veidotām animācijām, no kura pirmā- "Rotaļlietu stāsts" ir pazīstama visā pasaulē. Vēlāk šo kompāniju Džobss iemainīja pret kapitādaļām Disneja kompānijā.

1991. gadā Stīvs apprecējās ar Lorīnu Pauvelu (Laurene Powell Jobs}. Tā bija viņa vienīgā laulība, un tika noslēgta pēc budistu tradīcijām. Ģimenē ir 4 bērni.

1991. gadā Džobsam Stenfordas Biznesa augstskola (Stanford Graduate School of Business) piešķīra zinātņu maģistra grādu.

Pēc Džobsa aiziešanas no "Apple" kompānijas slava sāka bālēt, bet izlīgums tika panākts, kad "Apple" 1996.gadā nopirka viņa kompāniju "NeXT" par 429 miljoniem ASV dolāru un Džobss atkal kļuva par "Apple" valdes locekli.

1997.gadā Džobss atgriezās "Apple" vadībā un sāka kompānijas pārveidi, izlaižot krāsaino datoru "iMac".

2002.gadā kompānija izlaida mūzikas pleijeri "iPod",

2007.gada jūnijā sekoja viedtālrunis "iPhone" un

2010. gadā tika izlaists planšetdators "iPad".

Visi šie nosaukumi 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā bija vispopulārākās komunikāciju ierīces un zīmoli, kuriem daudzas citas firmas spēja radīt tikai "pakaļdarinājumus".

Stīvs Džobss no amata atkāpās 2011. gada augustā sakarā ar smagu slimību (viņs jau 7 gadus slimoja ar aizkuņģa dziedzera vēzi).

Stīvs Džobs nomira 2011. gada 5. oktobrī, Palo Alto, savas ģimenes lokā.

Avots: wikipedia, interneta materiāli, www.news.lv