Šarls Luijs Napoleons Bonaparts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
20.04.1808
Miršanas datums:
09.01.1873
Papildu vārdi:
Napoleons III;Charles Louis Napoléon Bonaparte;
Kategorijas:
Karalis, Politiķis, Prezidents, Valdnieks
Tautība:
 francūzis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Šarls Luijs Napoleons Bonaparts jeb Napoleons III (franču: Charles Louis Napoléon Bonaparte; dzimis 1808. gada 20. aprīlī, miris 1873. gada 9. janvārī) bija Francijas prezidents (1849 - 1852) un Franču imperators (1852 - 1870). Pirmais Francijas prezidents un pēdējais monarhs Francijas tronī. Napoleona brāļadēls.

Pēc 1848. gada revolūcijas uzvaras Francijā tika rīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās ar 74,44% balsu uzvarēja Šarls Luijs Napoleons Bonaparts.

1851. gadā viņš veica valsts apvērsumu un 1852. gada 2. decembrī tika kronēts par Francijas imperatoru.

1/2 L'empereur Napoléon III (1852-1870) Second Empire

Napoleons III realizēja aktīvu ārpolitiku, lai atjaunotu Francijas ietekmi pēc Napoleona sakāves.

1859. gadā kopā ar Sardīnijas karalisti piedalījās Otrajā Itālijas neatkarības karā pret Austriju. Kara rezultātā Sardīnija anektēja Itālijas ziemeļus (liekot pamatus vienotajai Itālijai), bet Francija ieguva Savoju un Nicu. Tuvajos Austrumos Francija atguva ieteikmi, piedaloties Krimas karā pret Krieviju. Austrumos Napoleons III lika pamatus Kohinkinas (Vjetnamas dienvidi) un Jaunkaledonijas kolonijai. Ķīnā Francija iesaitījās Taipinu sacelšanās apspiešanā un Otrajā Opija karā.

1862. gadā Francija veica intervenci Meksikā, tomēr 1867. gadā franči bija spiesti no Meksikas aiziet.

Iekšpolitiski Francijā notika strauja industrializācija. Tika modernizēta Parīze, kura ieguva mūsdienu vaibstus. Napoleona valdīšana beidzās 1870. gadā, kad Sedānas kaujā viņu sagūstīja vācieši un Francija faktiski zaudēja Francijas—Prūsijas karā. Pēc kara nodibinājās Otrā Francijas republika, Francijai tika atņemta Elzasa un Lotringa, bet 1871. gadā nodibinājās Vācijas impērija.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Napoleons BonapartsNapoleons BonapartsOnkulis15.08.176905.05.1821

        28.03.1854 | Turpinās Krimas karš. Osmaņu impērijas pusē karā iesaistās Anglija un Francija

        Krimas karu pret Osmaņu impēriju Krievija iesāka 1853. gada oktobrī. Kara iesākšanas iegansts Krievija bija "ortodoksālo kristiešu aizsardzība". Karš ilga trīs gadus, līdz 1856. gada februārim. Kara rezultātā Krievija ieguva Krimas pussalu, bet zaudēja savus iepriekšējos sabiedrotos- kopš 1815. gada Vīnes kongresa laikiem- Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju.

        Pievieno atmiņas

        29.04.1859 | Sākās 2. Itālijas neatkarības karš

        Pievieno atmiņas

        19.07.1870 | Francijas Prūsijas karš. Francijas Impērija piesaka karu Vācu valstu apvienībai

        Pievieno atmiņas

        17.02.1871 | Prūsijas armijas parāde Parīzē pēc Prūsijas veiktā aplenkuma un uzvaras

        Pievieno atmiņas

        10.05.1871 | Beidzās Francijas-Prūsijas karš

        Pievieno atmiņas

        06.05.1994 | Atklāts tunelis zem Lamanša šauruma, kas savieno Franciju un Lielbritāniju

        Lamanša tunelis (angļu: Channel Tunnel, franču: Le tunnel sous la Manche) ir 50,5 km garš dzelzceļa tunelis zem Lamanša jūras šauruma. Tas savieno Folkstoni Apvienotajā Karalistē ar Kokelu Francijā. Tā zemākais punkts ir 75 m zem jūras līmeņa.

        Pievieno atmiņas

        Birkas