Salvadors Domingo Felipe Hasinto Dalī i Domenečs (dzimis 1904. gada 11. maijā, miris 1989. gada 23. janvārī) bija spāņu sirreālisma gleznotājs no Figeresas Katalonijā.

Dalī bija prasmīgs zīmētājs. Viņa gleznošanas prasme bieži tiek salīdzināta ar renesances laika labākajiem māksliniekiem. Par Dalī slavenāko darbu tiek uzskatīta 1931. gadā tapusī glezna "Mīkstie pulksteņi". Bez glezniecības Dalī nodarbojās arī ar filmu veidošanu, fotogrāfēšanu un tēlniecību.

Dalī bija zināms ar savu dīvaino un pārspīlēto uzvedību, kas dažkārt dzīves laikā aizēnoja paša radošo darbību, kaitinot viņa mākslas darbu cienītājus un kritiķus.

Salvadors Dalī piedzima 1904. gada 11. maijā plkst. 22:45 (pēc Latvijas laika)] Figeresā, Spānijā. Viņa tēvs, arī Salvadors Dalī, bija notārs un advokāts, bet māte Felipa Domeneha Feresa - uzticīga sieva un katoliete, kura vēlējās, lai dēls kļūtu par slavenu mākslinieku, tādējādi piesaistīja viņu zīmēšanai. Ģimenē bija arī par Dalī trīs gadus jaunāka māsa Anna Marija.

Salvadoram Dalī jau skolas laikā notika vairākas izstādes gan dzimtajā Figeresā, gan Barselonā. Ar moderno mākslu Dalī iepazinās tikai 1916. gada vasarā, kad kopā ar vietējo mākslinieku Ramonu Pišotu devās uz Kadakesu.

Nākošgad Dalī tēvs organizēja dēla ogļu zīmējumu izstādi viņu ģimenes mājoklī, bet 1919. gadā notika arī pirmā publiskā izstāde Figeresas pilsētas teātrī. 1921. gadā, kad Dalī bija 16 gadu, no krūts vēža nomira viņa māte. Neilgi pēc tam tēvs apprecējās otrreiz, šoreiz ar mirušās sievas māsu. Šo laulību Dalī uztvēra pozitīvi, galvenokārt savu labvēlīgo attiecību dēļ ar pamāti (bijušo tanti) vēl pirms laulībām.

1922. gadā tēva mudināts Salvadors Dalī devās uz Madridi apgūt tēlnieka profesiju Sanfernando mākslas akadēmijā. Studiju gados Dalī iepazinās ar Luiju Bunjuelu un Federiko Garsiju Lorku. Savos studiju laikā radītajos zīmējumos Dalī brīvi eksperimentēja ar kubismu un dadaismu, gūstot lielu ievērību, pārsvarā no saviem studiju biedriem. 1926. gadā Dalī tika izslēgts no akadēmijas pēc tam, kad viņš uzstāja, ka neviens pasniedzējs nebūs pietiekoši kompetents, lai pieņemtu viņa gala eksāmenu.

Tajā pašā gadā Dalī pirmoreiz ieradās Parīzē, kur viņš tikās ar Pablo Pikaso. Pikaso par jauno gleznotāju bija dzirdējis pirms abu satikšanās no kataloniešu gleznotāja Huana Miro, kas Dalī mākslinieka talantu vērtēja ļoti atzinīgi. Pirms Dalī attīstīja savu individuālo stilu viņa gleznojumi pārsvarā balstījās uz Pikaso un Miro stila atdarinājumiem. Dalī agrīnos panākumus var skaidrot ar viņa izpratni par jebkuriem pasaulē esošajiem mākslas stiliem: sākot no akadēmiskās klasiskās mākslas līdz pat avangardam Turklāt šos dažādos stilus Dalī mēdza arī apvienot savos mākslas darbos, dažkārt pat vienā gleznā.

1927. gadā Dalī pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Jau pēc gada viņš piebiedrojās sirreālistu grupai. 1929. gadā Dalī sadarbībā ar Bunjuelu uzņēma 20. gadsimtā visplašāk zināmo sirreālistu kustības filmu "Andalūzijas suns". Tajā pašā gadā Dalī iepazinās ar savu nākamo sievu Helēnu Djakonovu-Devuļinu (plašāk zināmu kā Galu), ar ko, neskatoties uz abu ārpuslaulību sakariem, nodzīvoja kopā līdz pat mūža beigām.

1930. gadā Dalī izveidoja paranoiski kritisko metodi. Tās mērķis bija analizēt un kritiski izvērtēt garīgi slimo paranoiskās fantāzijas un halucinācijas, kurām raksturīgs duāls pasaules skatījums. Šīs metodes rezultātus Dalī plaši pielietoja savās gleznās, kur gleznotās parādības varēja skatīt daudzpusīgi, ar dažādām nozīmēm. Piemēram, 1937. gada gleznā "Narcisa metamorfoze" var saskatīt Narcisa tēlu vai arī roku, kas satvērusi olu.

1932. gadā tapa Dalī slavenākā glezna "Mīkstie pulksteņi". Gleznā attēloti kūstoši pulksteņi, kurus ir apsēduši insekti. Pieņemtākā darba interpetācija ir tāda, ka mīkstie pulksteņi simbolizē pretošanos pieņēmumam, ka laiks ir nemainīgs un noteikts.Glezna 1934. gadā kopā ar pirmo Dalī izstādi Ņujorkā radīja neiedomājamu sensāciju ASV.

1934. gadā Dalī sāka nonākt pretrunās ar pārējiem sirreālistiem rīcības dēļ, kas neatbilda sirreālisma principiem. Vislielākos pārmetumus Dalī saņēma par mākslas nesaistīšanu ar politiku un to, ka nepauda negatīvu nostāju pret galēji labējajiem politiskajiem režīmiem. Tā un vēl citu nesaskaņu rezultātā Dalī oficiāli tika izslēgts no sirreālistu grupas.

Nesaskaņas ar sirreālisma pārstāvjiem turpinājās arī pēc tam. Piemēram, viens no sirreālisma pamatlicējiem Andrē Bretons atklāti nosodīja Dalī mākslas darbu arvien lielāko komercializāciju, bet daudzi citi sirreālisti 1930. gadu beigās sāka runāt par Dalī pagātnes izteiksmē, tā netieši norādot, ka Dalī viņiem ir miris.

Sākoties Otrajam pasaules karam, Dalī ar Galu pārcēlās uz dzīvi ASV. 1942. gadā Dalī uzrakstīja autobiogrāfiju "Salvadora Dalī slepenā dzīve".Pēc astoņu gadu pavadīšanas ASV Dalī atgriezās Figeresā, kur pievērsās katoļticībai. Šajā laikā viņa gleznās sāka parādīties kristīgie motīvi.

Vēlākajā karjerā Dalī vairs gleznošanai nepievērsa tik lielu uzmanību, bet sāka eksperimentēt ar dažādiem citiem savdabīgiem un jauniem mākslas paņēmieniem. Piemēram, Dalī bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kas iekļāva hologrāfijas tehniku savos mākslas darbos. Daudzi Dalī darbi sastāvēja no optiskajām ilūzijām. Vēlākajos gados vairāki jaunie mākslinieki, tai skaitā Endijs Vorhols, uzskatīja Dalī par vienu no svarīgākajiem ietekmes avotiem popārta radīšanā.1969. gadā Dalī izveidoja Chupa Chups logotipa dizainu.

1960. gadā Dalī sāka darbu pie Dalī teātra-muzeja atjaunošanas savā dzimtajā pilsētā Figeresā. Tas bija lielākais projekts, kam viņš veltīja lielāko daļu sava laika, līdz 1974. gadam. Viņš turpināja muzeju papildināt arī 1980. gados.

1970.gadu beigās Dalī veselība strauji pasliktinājās. 1982. gadā nomira viņa sieva Gala, pēc viņas nāves Dalī pārcēlās uz Galas bijušo dzīvesvietu Pubolā. Pats Dalī nomira 1989. gada 23. janvārī no sirds mazspējas, fonā skanot viņa mīļākajam mūzikas ierakstam — Riharda Vāgnera operai "Tristans un Izolde". Dalī apglabāja Dalī teātra-muzeja kriptā, kas atradās piecus kvartālus no vietas, kur viņš piedzima.

Slavenākie darbi

• "Pirmā pavasara diena" (1929)
• "Dižais masturbators" (1929)
• "Mīkstie pulksteņi" (1931)
• "Instalācija Mejas Vestas seja, izmantojama kā dzīvoklis" (1935)
• "Mīksta konstrukcija ar vārītām pupām: Pilsoņu kara priekšnojautas" (1936)
• "Degošā žirafe" (1937)
• "Gulbji atspoguļo ziloņus" (1937)
• "Narcisa metamorfoze" (1937)
• "Balerīna nāves galvā" (1939)
• "Sv. Antuāna kārdināšana" (1946)
• "Ziloņi" (1948)
• "Sfēru Galateja" (1952)
• "Jaunava soda sevi ar savu šķīstību" (1954)
• "Kristus krustā" (1954)

• "Andalūzijas suns" (1929)
• "Zelta laikmets" (1930)