Apaļu 100 gadu jubileju tikko atzīmēja Sabīne Ošmjago-Duka - panākumiem bagāta tenisiste, kura Latvijas čempionātos izcīnījusi 15 titulus. Olimpiešu sociālā fonda vadītāja Uļjana Semjonova saka, ka simtgadniece ir paraugs gan veterāniem, gan pašreizējiem sportistiem.

Savu pirmo trofeju tenisā Ošmjago-Duka izcīnīja 1939.gadā. Līdz 70 gadu vecumam viņa tenisu spēlēja regulāri, bet pēdējoreiz bumbiņu situsi 95 gadu vecumā. 

"Esmu augusi nabadzīgā ģimenē, dzīvojusi šajā pašā Eksporta ielas mājā. Man bija dvīņu māsa un četri brāļi. Mamma, pēc tautības poliete, ļāva mums bērniem iet uz Viesturdārzu skatīties treniņus tenisa laukumā.

Teniss viņas dzīvē ienāca nejauši pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad abas ar dvīņumāsu Viesturdārza tenisa laukumos padevušas bumbiņas meistariem. Neilgi pēc tam brālis uzmeistarojis tenisa raketi, taču tā un arī nākamās tikai attāli līdzinājušās mūsdienu ekipējumam. Viņa saka, ka mūsdienās tenisa raketes ir ļoti vieglas un bumbas pēc sitiena ar to gluži vai pašas lido. Tādēļ neesot brīnums, ka tenisu spēlē arī pavisam mazi bērni.

Četrdesmito un piecdesmito gadu mijā Ošmjago-Duka par Latvijas čempioni kļuva septiņus gadus pēc kārtas.

Pavisam īpašs bijis 1952.gads, kad Duku ģimene - Sabīne, viņas vīrs Alfons un viņa brālis - trijatā ieguva visus iespējamos Latvijas tenisa titulus.

Publika pat esot žēlojusies, ka Duku ģimene paņēmusi visus kausus.

Apaļajā jubilejā Dukas kundzi sveica arī tenisa veterāni, draugi, Polijas vēstniecības pārstāvji, un jubilāre, kura ik rītu ceļas astoņos un nedaudz pavingro, ir priecīga visus redzēt.

Sabīne Duka, tolaik vēl ar uzvārdu Ošmjago, sāka nopietni trenēties 21 gada vecumā klubā Imka, Ķieģeļu ielā. Sākumā nemaz tik labi neesot veicies, bet viņa neatlaidīgi trenējusies un bijusi ļoti kustīga laukumā. "Ar raketi jāsit, bet ar galvu jādomā," mācījis treneris.

Pirmais Latvijas čempiones tituls iegūts jauktajā dubultspēlē 1945. gadā un atkal liktenīgajā Viesturdārza tenisa laukumā. Sabīnes Dukas partneris spēlē bijis Viktors Bergmanis, ko viņa raksturo kā jauku un lustīgu cilvēku. Pēc tam ilgus gadus spēlējusi kopā ar Johanu Šteinbergu, kurš vienlaikus bijis arī Sabīnes treneris.

"Septiņus gadus pēc kārtas biju Latvijas čempione, kopā iegūstot 15 čempiones titulus, un jāsaka, ka publika gan to negribēja - viņiem jau bija apnicis," Sabīnes kundze norāda. "Beigu beigās man jau bija sāpīgi, jo manai pretiniecei aplaudēja, bet mani uzskatīja par tādu, kam viss jāvar. Vēlāk jauktajā dubultspēlē spēlēju kopā ar vīru Alfonu Duku, kurš jau ir miris.

Sabīne Duka piedalījusies sacensībās arī Maskavā, Ļeņingradā, Tallinā, Gorkijā. Ne visur tik labi veicies, vienīgi Gorkijā reiz izdevies visus uzvarēt. "Reiz gadījās tā, ka cauru dienu man steidzamas lietas bija kārtojamas, bija jāaizskrien gan uz Pārdaugavu, gan uz Mežaparku, bet pēcpusdien jāspēlē, turklāt pretiniece - spēcīga. Nezinu, kas man bija uznācis, bet uzvarēju ar 6: 1 un 6: 0. Kāds skatītājs vēl noteica, diez ko tā Sabīne šodien iedzērusi... Vai tās bija dusmas, vai kas, bet pieveicu viņu kā nieku. Agrāk pēc sacensībām visi nostājās, bija apbalvošana un izpriecu vakars. Dejojām polonēzi un tā apgājām laukumiem riņķī. Kafijas galdiņi bija. Tagad tā nav." Sabīne piebilst, ka ir ļoti daudz skaistu mirkļu, ko atcerēties.

"Kad beidzu piedalīties sacensībās, Lielupē pasniedzu privātstundas tenisā. No Maskavas brauca dažādi profesori, kuri jau gadu iepriekš pieteicās uz nodarbībām, kamēr viņi Jūrmalā atpūtās. Nāca arī citi turīgi cilvēki, kuri mācījās spēlēt, pati skrēju pēc bumbiņām un atkal biju bumbiņu padevēja..." Tenisa treniņi notikuši tikai vasarās, rudenī vajadzējis domāt par darbu. Sabīne stāsta, ka Rīgā tolaik bijis tikai viens universālveikals, kurš vēl arvien ir Audēju ielā un arī šī veikala direktors pie viņas trenējies. Tad nu viņš Sabīni aicinājis strādāt uz veikalu. "Tur nostrādāju 32 gadus, vienkārši sēdēju kasē. Tas ir grūts darbs - troksnī ar cilvēkiem, ar naudu... Tomēr tenisu turpināju spēlēt un visu laiku apmeklēju sacensības."

Bērnu Sabīnei Dukai nav, jo gaidāmais mazulis neizturēja centīgās sportistes lēkāšanu un staipīšanos sacensībās.

Avots: sporto.lv