Viens pēc otra nomainīja latvieši cits citu militārā izlūkdienesta vadītāja amatā.

1920. gadā par „spiegu priekšnieku” kļuva Jānis Lencmanis, viens no LKP dibinātājiem. Pirms tam - 1919. gadā Lencmanis bija Padomju Latvijas iekšlietu tautas komisārs un cīņā ar padomju varas pretiniekiem demonstrēja stingras metodes.

            1920. gadā vairāk nekā pusei padomju izlūkdienesta nodaļu priekšniekiem bija latviešu uzvārdi.

1921. gadā Jāni Lencmani militārā izlūkdienesta priekšnieka amatā nomainīja Arvīds Zeibots. Tas notika padomju izlūkiem grūtajos laikos. Problēmas būtība slēpās nevis ienaidnieku ļaunprātīgajā viltībā vai arī tanī, ka tika zaudēta partijas uzticība.

Vienkārši trūka naudas un ne tikai tam, lai Rietumos uzpirktu militāro noslēpumu zinātājus, bet arī tam, lai izmaksātu algas Izlūkdienesta pārvaldes centrāla aparāta darbiniekiem. Zeibots rakstiski ziņoja priekšniecībai: „Uztura devas pasliktināšanās un produktu padārdzināšanās noveda pie tā, ka lielāka daļa darbinieku … vārda tiešajā nozīmē cieš badu. Sistemātiskas badošanās rezultātā mums ir aptuveni desmit saslimšanas ar cingu gadījumi. ”

 Laiks ritēja, bet naudas arvien trūka. Izlūkdienests pārgāja uz sava veida pašfinansēšanos. Šāda pieredze jau bija: 1918. gadā latviešu sarkanais strēlnieks Eduards Bērziņš ar ČEKas piekrišanu paņēma no britu sūtņa Lokarta lielu naudas summu, lai organizētu kontrrevolucionāru sazvērestību, bet pēc tam Lokartu pievīla, padarīdams viņu par izsmieklu.

*

Bērziņš dzimis 1894. gadā Rīgā. 1915. gadā viņu iesauca armijā - 4. latviešu strēlnieku pulkā. 1918. gadā Bērziņš tika komandēts uz Maskavu apsargāt valdību. Viņš kļuva par apsardzes priekšnieku un palīdzēja novērst kreiso eseru dumpi, kā arī atklāt angļu aģenta Brūsa Lokarta nodomu iznīcināt boļševiku partijas vadību. Par šiem varoņdarbiem latvietim piešķīra pat zelta pistoli.

Atšķirībā no prastiem cilvēku šāvējiem Bērziņš bija labi izglītots. Šis latvietis, ko ārzemēs dēvēja par dzelzs boļševiku, mācījies Berlīnes Karaliskajā mākslas akadēmijā.

*

daļa Džeimsa Bonda tēla, iespējams, veidojusies, iedvesmojoties arī no Sidnija Reilija biogrāfijas, kurš bija pazīstams ar iesauku Spiegu dūzis. Atgādināsim, ka arī Reilijs bija leģendārs, dažādiem stāstiem apvīts britu spiegs.

Savukārt Flemings šīs leģendas saklausījās no ne mazāk leģendārā britu diplomāta Roberta Brūsa Lokarta, kurš kopā ar Reiliju 1918. gadā darbojās boļševiku Krievijā. Tur abi bija iesaistīti sazvērestībā pret Ļeņina valdību.

Viņus atmaskoja, Reilijs pazuda bez vēsts, taču par sevi atstāja tieši tik daudz mīklu, lai iemantotu savdabīga superspiega veidolu: zina teju vai visas pasaules valodas, perfekti pārvalda dažādas kultūras un vēsturi, nešaubīgi metas mīlas dēkās ar neskaitāmām daiļavām.