Rihards Zorge

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.10.1895
Miršanas datums:
07.11.1944
Papildu vārdi:
Richard Sorge, Рихард Зорге, Richard Sorge, Рамза́й, Rihards Zorge,
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Izlūks, spiegs, Komunists, Militārpersona, karavīrs, Padomju Savienības varonis, Žurnālists
Tautība:
 vācietis, krievs
Kapsēta:
多磨霊園 Tama kapsēta, kapi. Tokija

Rihards bija vācu naftas ieguves inženiera vācieša Vilhelma Zorges un Kijevas krievietes Ņinas Kobeļevas dēls. Rihards bija piektais un pēdējais bērns ģimenē, un, kamēr saime dzīvoja Baku, kur Vilhems nodarbojās ar naftas ieguvi un pārstrādi, trūkumu viņi nezināja.

Zorges jaunākais brālis Vilhelms neilgi pirms Otrā pasaules kara beigām frontē pazuda bez vēsts, savukārt cits Riharda brālis Hermanis, kurš bija ķīmijas inženieris, nokļuva padomju armijas gūstā un karagūstekņu nometnē, no kurienes ar īpašu Lavrentija Berijas pavēli tika atbrīvots un pārvests uz vienu no speciālajām ķīmijas laboratorijām.

Tur izlūka brālis nostrādāja ilgus gadus.

Riharda vectēva brālis Frīdrihs Alberts Zorge savulaik bija viens no Pirmās Internacionāles vadītājiem un Kārļa Marksa sekretārs.

Ģimenes galvas Vilhelma veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ 1898. gadā, kad Rihardam bija trīs gadi, Zorges pārcēlās uz dzīvi Vācijā un apmetās Berlīnes pievārtē.

Pēc deviņiem gadiem ģimenes aprūpētājs nomira, un visas ikdienas raizes par lielo saimi bija jāuzņemas mātei.

Nākamā spiega māte Ņina nodzīvoja Vācijas Federatīvajā Republikā līdz 1952. gadam. Mācības skolā Rihardam īpaši nepadevās, toties atšķirībā no citiem delveriem viņam patika lasīt vācu literatūras klasiķu darbus.

1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, Zorgi iesauca vācu armijā un nosūtīja uz fronti. Četros kara gados nākamais spiegs tika trīs reizes ievainots — pēdējais ievainojums bija tik smags, ka Rihardam, atstājot militāro hospitāli, viena kāja bija par 2,5 centimetriem īsāka nekā otra, kā rezultātā Zorge diezgan stipri kliboja, toties tika apbalvots ar Dzelzs Krustu "Par drošsirdību".

Richard Sorge - Stalin's spy in Tokyo

 

Slimnīcā, kur karavīrs ārstēja savainojumus, viņš iepazinās ar kreisi noskaņotiem kareivjiem un sociālistiem. Pateicoties vectēva brālim, Rihards jau no bērnības bija pazīstams ar komunisma idejām, bet četri frontē pavadītie gadi nostiprināja Zorges ticību sociālismam un vispasaules revolūcijai.

1919. gadā Rihards iestājās Vācijas Komunistiskajā partijā, bet pēc Hamburgas universitātes absolvēšanas neilgi strādāja par pasniedzēju un izmēģināja spēkus žurnālistikā, kas viņam tīri labi padevās.

Sākumā Zorge partijā strādāja par slepeno kurjeru, dažreiz arī par vācu komunistu līdera Ernesta Telmana un citu Kominternes biedru miesassargu, bet vēlāk kļuva par Komunistiskās partijas avīzes galveno redaktoru.

Spy Sorge - idealistischer Spion [Full Film deutsch, J 2003]

Radiniekiem nebija pieņemamas ne Riharda politiskās idejas, ne dzīvesveids. Zorges māte nesaprata un asi nosodīja dēla rīcību, kad viņš sāka dzīvot civillaulībā ar sava pasniedzēja profesora Herlaha sievu. Turklāt profesors, kurš Rihardam bija devis labu politisko izglītību, tobrīd atrādās uz nāves gultas.

1924. gadā Rihards Zorge kā Vācijas Komunistiskās partijas pārstāvis ieradās Maskavā, kur vairākus gadus nostrādāja Kominternes informācijas nodaļā. Tur viņš nodarbojās ar zinātnisku un propagandas rakstu publicēšanu.

Par Riharda publikācijām ieinteresējās Sarkanās Armijas izlūkdienests, un 1929. gadā ģenerālis Jānis Bērziņš piedāvāja Zorgem darbu izlūkošanas dienestā.

Rihards piekrita nekavējoties, kaut gan nācās atstāt iesildīto un komfortablo darbu Kominternes izpildkomitejā. Šāds lēmums tolaik skaitījās visai neparasts, jo izlūka darbs bija saistīts ar lielu risku un nekādu popularitāti, taču vienmuļā darbošanās partijas iekšienē Zorgem bija apnikusi, turklāt bija skaidri redzams, ka komunisti ir kļūdījušies, gaidot lielo notikumu — vispasaules revolūcijas sākumu.

Советская разведка в годы войны (Рихард Зорге)

Drīz vien pēc savervēšanas Rihards Zorge atgriezās Berlīnē, kur noslēdza darba līgumu ar žurnālu "Socioloģija", un ārzemju korespondenta statusā aizbrauca uz Ķīnu. Izlūkošanas darbs šajā valstī bija liels pārbaudījums Zorgem, kas apliecināja viņa kā starptautiska mēroga žurnālista un spiega profesionālo lietderību. Pirmā patiesi vērtīgā informācija, ko izlūks ieguva, bija nacistiskās Vācijas militārais iebrukums Polijā — Otrā pasaules kara sākums. Tajā laika Zorge darbojās Japānā un bija jau pieredzējis izlūks, un nodibināja izlūkošanas grupu "Ramzajs".

Tajā strādāja 47 cilvēki, un tikai retais bija pazīstams ar grupas vadītāju Rihardu Zorgi. Otrs vērtīgākais superspiega ziņojums uz Maskavu tika pārraidīts 1941. gada 15. jūnijā, un tajā bija teikts, ka tieši pēc nedēļas — 22. jūnijā — vācu armija ar lieliem spēkiem iebruks Padomju Savienībā. Līdz šim nesaprotamu iemeslu dēļ PSRS valdība šo vērtīgo informāciju atstāja bez ievērības. Visu vācu militāro darbību vērtīgo ziņu avots bija Vācijas kara atašejs Japānā Oigens Otss, pie kura Rihards Zorge strādāja par personīgo referentu, turklāt viņa pārziņā bija arī vācu vēstniecības Japānā militārā dienasgrāmata. Padomju izlūks starp ienaidniekiem izveidoja sev tādu tēlu, ka Otss un citi vēstniecības darbinieki bija pārliecināti, ka Zorge ir īsts nacists.

Kad 1941. gada 18. oktobrī Rihardu apcietināja Japānas policija un izvirzīja apsūdzību spiegošanā, neviens nespēja tam noticēt. Pratināšanu laikā Rihards vaļsirdīgi atzinās, ka ir padomju izlūks, ko PSRS valdība kategoriski noliedza un pasludināja viņu par hitleriskās Vācijas spiegu, bet Zorges otrā sieva Jekaterina Maksimova, kas tolaik dzīvoja Padomju Savienībā, tika represēta kā vācu spiega līdzzinātāja.

1943. gadā viņa mira diezgan mīklainos apstākļos Krasnojarskas rajona slimnīcā. Oficiālais nāves iemesls — asins izplūdums galvā.

Valdzinošais un staltais Rihards bija ļoti sabiedrisks cilvēks un piedzīvojumu meklētājs, kam ļoti patika braukt ar motociklu. Rihards bija kaislīgs autobraucējs, un dažreiz kopā ar japāņu autobraucēju Čanu Kaiši piedalījās sacīkstēs, bet ikdienā Zorgem patika ar dārgo sudrabkrāsas motociklu "Cundap" lielā ātrumā nesties pa naksnīgo Tokiju. Reiz pēc jautri pavadīta vakara restorānā "Imperial", kas bija iecienītākā ārzemnieku tikšanās vieta Japānas galvaspilsētā, krietni iereibušais izlūks, lielā ātrumā braucot ar motociklu, "neierakstījās" pagriezienā un ietriecās mājas sienā dažu metru attālumā no policijas sargposteņa būdiņas un Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības. Trieciens bija tik stiprs, ka Rihardu ar smadzeņu satricinājumu un lauztu žokli nogādāja slimnīcā, turklāt negadījumā bija krietni pakropļota motociklista seja un pret stūri izsisti visi zobi, kā rezultātā Zorgem visu atlikušo mūžu vajadzēja nēsāt zobu protēzes. Nonācis slimnīcā, Zorge lūdza, lai steidzīgi pie viņa atved Riharda draugu Klauzenu, kurš bija grupas "Ramzajs" radists.

Kad beidzot Klauzens bija ieradies, piedzērušais spiegs viņam kaut ko iečukstēja ausī un iekrita dziļā bezsamaņā. Izrādās, Zorges žaketes kabatā atradās slepena informācija, kas steidzīgi bija jānosūta uz Maskavu, un, baidīdamies, ka slimnīcā zaudēs samaņu un kāds nepiederošs atradīs spiegu zīmītes, Rihards lika atrast un atvest uzticamo kaujas biedru. Kaut arī Rihards bija krietns uzdzīvotājs, kam patika iedzert pār mēru vieglas uzvedības sieviešu kompānijā, viņš nekad nezaudēja modrību.

1943. gadā Rihardam Zorgem pēc diviem cietumā pavadītiem gadiem Japānas tiesa piesprieda nāvessodu, bet vēl pēc gada izcilo padomju izlūku pakāra Sugamo cietumā.

Tikai 1964. gadā Padomju Savienības valdība atzina, ka Rihards Zorge strādājis PSRS izlūkdienestā, un piešķīra viņam Padomju Savienības Varoņa nosaukumu

  • "A devastating example of a brilliant success of espionage." - Douglas MacArthur, General of the Army
  • "His work was impeccable." - Kim Philby
  • "In my whole life, I have never met anyone as great as he was." - Mitsusada Yoshikawa, Chief Prosecutor in the Sorge trials who obtained Sorge's death sentence.
  • "Sorge was the man whom I regard as the most formidable spy in history." - Ian Fleming
  • "Richard Sorge was the best spy of all time." - Tom Clancy
  • "The spy who changed the world." - Lance Morrow
  • "Somehow, amidst the Bonds and Smiley's People, we have ignored the greatest of 20th century spy stories - that of Stalin's Sorge, whose exploits helped change history." - Carl Bernstein
  • "Richard Sorge's brilliant espionage work saved Stalin and the Soviet Union from defeat in the fall of 1941, probably prevented a Nazi victory in World War Two and thereby assured the dimensions of the world we live in today." - Larry Collins
  • "The spies in history who can say from their graves, the information I supplied to my masters, for better or worse, altered the history of our planet, can be counted on the fingers of one hand. Richard Sorge was in that group." - Frederick Forsyth
  • "Stalin's James Bond." - Le Figaro

Avoti: wikipedia.org, news.lv, J. Meijera publikāciju materiāli

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Friedrich Adolph  SorgeFriedrich Adolph SorgeAttāls radinieks09.11.182826.10.1906
        Birkas