Paris nedēļas atpakaļ Dallītis darbojās vēl Ķemeru simfoniskā orķestrī, kur vairākas vasaras sezonas izpildīja koncertmeistara - čellista pienākumus. Viņš atgriezās sāvā pastāvīgā darbā Nacionālās operas orķestrī dzīvespriecīgs un, kā arvien, smaidošs. Tikai dažas dienas bija starp tā darbu un nāvi. D. bija iemīļots no darba biedriem sava saticīgā un simpātiskā rakstura dēļ, bet kā spējīgu mūziķi to cienīja i diriģenti, i direkcija. Nāves ziņa nāca negaidīta un satriecinoša. Priekš viena gada D. nodibināja savu ģimeni, atrodot dzīves draugu, kas tagad paliek viena. Negaidītā šķiršanās izjauca visas cerības...
Dallītis dzimis Rīgā, 1907. gada 17. janvārī muzikālā ģimenē: viņa tēvs ir pensionēts mūzīķis-fagotists, kas ilgus gadus darbojies Nacionālās operas orķestrī. Beidzis Rīgas pilsētas 4. ģimnāziju un Latvijas konservatorijā prof. A. Ozoliņa čello klasi. D. izturēja konkursu Nac. operā, kur darbojās līdz beidzamam laikam, vēl dažas dienas pirms nāves.
D. nodarbojās arī ar pedagoģiju, vadot čello klasi Cēsu pilsētas mūzikas skolā. D. mira no plaušu karsoņa.
Ķemeru sēravotu direkcija un orķestra darba biedri izsaka līdzjūtību piederīgiem, paturot to mīļā piemiņā.

Avots: Ķemeru ziņas, 04.09.1938

          Jaunākās ziņas, 02.09.1938