Mūziķis, čellists, pedagogs, čella spēles skolas izveidotājs Latvijā.

Inese Lūsiņa par profesoru raksta: 

"Mums bija liela gadu starpība, taču tas netraucēja draudzēties. Es ciemojos pie viņa mājās, viņš ļoti interesanti stāstīja par jebko, jo bija ģeniāls pedagogs. Viņa skolnieki ir Māris Villerušs un Eleonora Testeļeca - kāda skaņa, kāda frāzējuma izpratne un skanējuma krāsu izjūta! Pie mums viņus daudzina kā Rostropoviča skolniekus. Bet Rostropovičs bija pēc tam. Nedrīkst aizmirst, ka pamats bija ielikts jau Latvijā. Es runāju par skaņu, par attieksmi pret stīgu instrumenta skanējumu. Vērtības, kuras saviem skolniekiem atklāja Berzinskis, šodien diemžēl jau zūd gan pedagoģijā, gan mākslā. Tomēr Latvijā šo ceļu turpina viņa pēdējā skolniece Ligita Briede (tagad Zemberga, Latvijas Mūzikas akadēmijas stīgu instrumentu katedras vadītāja). "

Diena, 2004.gada 5. jūnijs

*****************************

Dzimis Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (beidzis 1910), studējis Pēterburgas universitātē, beidzis Maskavas universitātes Fizikas-matemātikas fakultāti (1916) Maskavas konservatorijas čella klasi (1918). No 1920 Latvijā, Nacionālās operas (1920-1921), Liepājas operas (1922-1925), Rīgas radiofona mūziķis (1926-1928). Kopā ar A.Norīti un V.Ilsteru koncertējis Austrālijā (1928-1929), papildinājis meistarību Parīzē.

Nacionālās operas orķestra koncertmeistars (1929-1956), solists un kamermūziķis Radio trio (1945-1948), Konservatorijas kvartetā (1945-1958). Kopš 1944 vadījis Latvijas Valsts konservatorijas čella klasi, profesors (1959).

Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1956). Apbalvots ar Padomju Savienības Darba Sarkanā karoga ordeni un ordeni Goda Zīme. Sieva Helēna Cinka-Berzinska. No grām.: Padomju Latvijas mūzikas darbinieki / sast. O.Grāvītis (Rīga, 1965)