Pāvests Pijs XII (latīņu: Pius PP. XII), īstajā vārdā Eudženio Marija Džuzepe Džovanni Pačelli, (dzimis 1876. gada 2. martā, miris 1958. gada 9. oktobrī) no 1939. gada 2. marta līdz savai nāvei bija 260. pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva.

Pirms ievēlēšanas par pāvestu Pijs XII strādāja par Vatikāna Valsts sekretāru (Cardinalis Secretarius Status), atbildot par Vatikāna attiecībām ar citām valstīm un līgumu slēgšanu ar tām. Pazīstamākais ir Pija XII (toreiz kardināla Pačelli) līgums ir 1933. gada Reihskonkordāts (Reichskonkordat) ar Vāciju.

Pijam XII tiek pārmests, ka Otrā pasaules kara laikā, kad viņš bija pāvests, Vatikāns nav pievērsis uzmanību holokaustam, kā arī nav sniegta ebrejiem nepieciešamā palīdzība. Un tieši tādēļ notiek asas diskusijas par to, vai vajadzētu kanonizēt Piju XII vai tomēr ne.

Pēc kara Pijs XII deva savu ieguldījumu pēckara pretinieku samierināšanās un Eiropas vienotības veicināšanā. Pijs XII bija pazīstams kā konsekvents komunisma pretinieks.

1950. gada 1. novembrī Pijs XII pasludināja dogmu par Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu ar dvēseli un miesu (konstitūcija Munificentissimus Deus).

Pazīstamākās enciklikas - 

• Mystici Corporis Christi (1943. gadā), 
• Mediator Dei (1947. gadā) un 
• Humani generis (1950. gadā).

Pija XII laikā kardinālu kolēģijā beidzās Itālijas izcelsmes kardinālu pārsvars.