Pāvils VI (latīņu: Paulus PP VI), īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (itāļu: Giovanni Battista Enrico Antonio Maria Montini; dzimis (1897. gada 26. septembrī, miris 1978. gada 6. augustā) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1897. gadā Končezjo, Lombardijā, katoļu jurista un parlamenta deputāta ģimenē. Mācījās Pāvesta Gregoriskajā universitātē (Pontificia Università Gregoriana), Sapencā (Università di Roma "La Sapienza") un Pāvesta Eklēziskajā akadēmijā (Pontificia Ecclesiastica Academia). No 1922. gada strādāja Vatikāna Valsts sekretariātā Džuzepes Picardo vadībā.

1923 gadā tika norīkots darbā Polijā, tomēr drīz atkal sāka darboties Itālijā.

1924. gadā kļuva par universitātes kapelānu un bija viens no katoļu garīdzniekiem, kurš publiski kritizēja fašisma ideoloģiju.

No 1925. līdz 1933. gadam viņš bija kapelāns Itālijas Katoļu studentu federācijā (Federazione degli Universitari Cattolici Italiani), kura līdz ar fašistu nākšanas pie varas kļuva par vienīgo legālo nefašistisko organizāciju Itālijas universitātēs.

No 1933. gada strādāja Romas kūrijā. Otrā pasaules kara laikā Montīni bija viens no tuvākajiem pāvesta Pija XII darbiniekiem. Parasti kārtoja Pija XII korespondenci ar ārpasauli.

1954. gadā tika iecelts par Milānas arhibīskapu.

Pāvesta Jāņa XXIII laikā tika iecelts par kardinālu, bet pēc Jāņa XXIII nāves kardinālu Montīni konklāvā ievēlēja par Romas pāvestu Pāvilu VI (saukts arī par Paulu VI).

Jaunībā bija mācījies kopā ar ievērojamo Itāļu politiķi Aldo Moro, kurš vēlākos gados kļuva par Itālijas kristīgo demokrātu līderi un vienu no populārākajiem politiķiem.

Būdams pāvests, Pāvils VI turpināja un 1965. gadā noslēdza pāvesta Jāņa XXIII iesākto Vatikāna 2. koncilu, diplomātiski veikli atrazdams kopsaucējus starp dažādiem baznīcas grupējumiem. Vatikāna 2. koncils pieņēma vairākus svarīgus katoļu baznīcas dzīves dokumentus, piemēram, 

• Lumen gentium jeb t.s. baznīcas dogmatisko konstitūciju. Tika izmainīta 400 gadus vecā baznīcas mises norises kārtība.
• Vatikāna 2. koncils akceptēja katoļu baznīcas orientāciju uz ekumenisko dialogu ar citām reliģijām un pasaules uzskatiem.
• Tika reorganizēta Romas kūrija un tika nolemts, ka turpmāk konklāvos nepiedalīsies kardināli, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu.

Sava pontifikāta laikā Pāvils VI atšķīrās no priekšgājējiem ar savām daudzajām ārvalstu vizītēm un aktīvo ārpolitiku. Palielinot Vatikāna pozīciju miera un atbruņošanās jautājumos, nedaudz uzlabojās attiecības arī ar Padomju Savienību un citām tās ietekmē esošām Austrumeiropas valstīm, taču joprojām - PSRS vienmēr īpaši uztrauca katoļu baznīcas milzīgā ietekme un pozīcijas Polijā.

Izdeva vairākas enciklikas.

• Enciklikā Mense Maio (1965. gadā) pāvests pievērsās Jaunavas Marijas kultam, 
• Ecclesiam Suam (1964. gadā) identificēja baznīcu ar Kristus ķermeni, bet
• enciklikā Sacerdotalis Caelibatus (1967. gads) vēlreiz uzsvēra garīdznieku celibāta svarīgumu.
• 1968. gadā tika publicēta pasaules sabiedrībā diskutablā enciklika Humanae Vitae, kurā pāvests vērsās pret mākslīgu dzimstības ierobežošanu, t.i. aktualizēja abortu tēmu, vērsās pret kontracepcijas līdzekļiem utml.

1978. gada 16. martā Sarkanās brigādes nolaupīja pazīstamo Itālijas politiķi un Pāvila VI draugu kopš studiju laikiem Aldo Moro, kurš bija nonācis konfliktā ar valdošajām aprindām. Politiķis piedāvāja veidot koalicīju ar Itālijas kompartiju, tādējādi pasargājot Itāliju no iestāšanās NATO un ASV raķešu izvietošanu Sicīlijā. Aldo Moro bija ticies ar Kisindžeru un saruna abiem beidzās ļoti nedraudzīgi. 

Aldo Moro nolaupīšanu saistīja ar "300 Komiteju", un tās ietekmē esošām puslegālo masonu ložu "P-2" un "Romas klubu", kuras izmantoja "Sarkanās brigādes" kā šīs politiskās slepkavības izpildītāju. Veiktās izmeklēšanas gaitā 1981.gada maijā tika atklāti saraksti ar augsti stāvošām personām galvenokārt no Itālijas politiskajām un militārajām aprindām, nosaucot 962 uzvārdus. 

20. aprīlī pāvests publicēja vēstuli nolaupītājiem, kurā pazemīgi lūdza atbrīvot Moro pat piedāvājot sevi apmaiņā pret nolaupīto gūstekni. Tomēr 9. maijā Aldo Moro tika atrasts nogalināts. Tā paša gada 6. augustā pāvesta Gandolfo pils rezidencē mira arī Pāvils VI.

1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II iesāka Pāvila VI beatifikācijas procesu. 2018. gadā pāvests Francisks iecēla Pāvilu VI svēto kārtā.