Pēteris Meiers
- Dzimšanas datums:
- 27.04.1890
- Miršanas datums:
- 22.02.1951
- Mūža garums:
- 60
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48951
- Gadi kopš dzimšanas:
- 134
- Dienas kopš miršanas:
- 26735
- Gadi kopš miršanas:
- 73
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Lauksaimnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, Strēlnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Limbažos. Bijis zemkopis Bieriņu pagastā.
Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis 63. kājnieku rezerves pulkā. No tā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, tajā palicis līdz 1. Pasaules kara beigām.
Par nopelniem kaujā pie Ikšķiles 1917. gada augustā apbalvots ar Jura krusta IV šķ.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada septembrī Rīgā, piedalījies visās 8. Daugavpils kājnieku pulka kaujās pret bermontiešiem, vēlāk cīņās Latgalē.
1919. gada 1. novembrī Rīgas apkārtnē Strēļu māju rajonā, būdams pirmais numurs pie ložmetēja, ar dažiem kareivjiem šīs mājas apgāja un mūsējo uzbrukuma laikā ar niknu uguni apturēja ienaidnieka palīgspēku ierašanos. Palika savā vietā līdz kaujas beigām un sekmēja 2 ložmetēju u. c. trofeju ieguvi.
Atvaļināts 1920. gada augustā.
Dzīvojis Rīgā, strādnieks. Piešķirta jaunsaimniecība Kocēnu pagasta Ezerkalnos.
Pēc 2. Pasaules kara dzīvojis turpat, bijis kolhoznieks vietējā "Ļeņina" kolhozā.
Miris Ezerkalnos.
Apbedīts Kocēnu kapos.
Avots : lkok.com
***
Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.
Dienējis: 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 8. rota
Apbalvots:
- 12.1916, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 742560
- 08.1917, Svētā Jura 4. šķiras krusts
Papildus informācija:
MEIJERS Pēteris Jāņa d. dzimis 1890.27.04. Limbažos – miris 1951.22.02., apglabāts Kocēnu kapos, zemnieks no Bieriņu pagasta, LR armijā no 1919.09. LKOK
Avoti: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.