Pēteris Griško ir dzimis 1897. gada 8. februārī Rites pagasta Ekšņu apriņķī. Vecāki Juris un Līne Griško strādāja par kalpiem Elkšņu muižā.

1893. gada Griško gimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur Pēteris mācījās Sarkandaugavas skolā, bet vasarā gāja ganos.

Pēc skolas beigšanas strādāja gan maizes un konditorejas ceptuves, gan finiera fabrika.

Taču Pēteris sapņoja kādreiz strādāt cirkū, tāpēc vakaros mācijās un trenējās. Cerības nepiepildījās, jo 1914. šada vasarā sākās irmais pasaules karš.

1915. gada 7. augustā P. Griško brīgårātīgi aizgāja uz fronti.. Viņš piedalījās kaujās pie Slokas, Tīreļpurvā, Ložmetējkalnā, pie Olaines un Ķekavas, Nāves salā.

Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju Pēteris Griško sagaidīja jau kā aktīvs revolucionārs. Viņš bija to latviešu sarkano strēlnieku vidū, kuri devās aizstāvēt jauno Padomju valsti pret kontrrevolūcijas un ārvalstu interventu iebrukumiem.
Pilsoņu kara. gados P. Griško piedalījās cīņās pie Petrogradas, Kazaņas. Jaltā.

Tikai 1921. gadā viņš novilka karavīra šineli, bet ne uz ilgu laiku, jo Padomju valstī vēl bija cilvēki. kuri cerēja atjaunot kapitālismu. '

20.-30. gados Pēteris Griško strādāja valsts drošības orgānos Astrahaņā, Odesā, Samārā.

Kaut gan viņš bija ļoti aizņemts, P. Griško tomēr atrada laiku, lai papildinātu savas zināšanas.

1930. gadā viņš kļuva par PSKP biedru.

Sākoties Lielajam Tēvijas karam. Pēteris Griško atkal bija cīnītāja rindās no pirmās līdz pēdējai kara dienai.

1943. gadā smagi ievainots, pēc izārstēšanās strādājis frontes apgādē.

Pēc uzvaras viņš atgriezās savā dzimtajā pusē Latvijā, kuru nebija redzējis 28 gadus. kopš 1917. gada, kad aizgāja aizstāvēt pirmo Padomju valsti pasaulē.

Līdz pat aiziešanai pensijā P. Griško strādāja Rīgā, dzīvokļu pārvaldē.

Tomēr Pēteris Griško nekad nav pārtraucis savu aktīvo darbību. Viņa uzmanība tiek veltīta jaunatnes audzināšanai.

Jau 10 gadus Pētera Griško vārds ir cieši saistīts ar Neretas vidusskolu.

1977. gada maijā Neretas vidusskolas pionīeru vienība izcīnījusi godpilnās tiesības saukties latviešu sarkanā strēlnieka Pētera Griško vārdā.

Latvijā nav daudz skolu, kurās pionieri vēl var satikties ar savas vienības varoni.

«Savā simtgadē polku leks, Strēlnieku zvaigznājā degs.»

1987.02.12 Komunisma Uzvara (Aizkraukle)
Laizāne, L.

***

PSRS Augstākās Padomes Prezidija DEKRĒTS

PAR BIEDRA P. GRIŠKO APBALVOŠANU AR TAUTU DRAUDZĪBAS ORDENI

Par nopelniem cīņā par padomju varas nodibināšanu, aktīvu sabiedrisko darbību un sakarā ar deviņdesmito dzimšanas dienu apbalvot biedru Pēteri Griško ar Tautu Draudzības ordeni.

PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

A. GROMIKO

PSRS Augstākās Padomes Prezidija sekretārs

T. MENTEŠAŠVILI

1987. gada 6. februārī

Maskavā, Kremlī