Pēteris Doriņš
- Dzimšanas datums:
- 31.10.1896
- Miršanas datums:
- 22.08.1989
- Mūža garums:
- 92
- Dienas kopš dzimšanas:
- 46809
- Gadi kopš dzimšanas:
- 128
- Dienas kopš miršanas:
- 12912
- Gadi kopš miršanas:
- 35
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Lauksaimnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rundāles pagasts, Sudmalu kapi
Dzimis Ļaudonas pagastā. Ieguvis draudzes skolas izglītību.
Krievu armijā iestājies 1915. g., dienējis jātnieku virsnieku skolas pulkā Petrogradā. Beidzis mācību komandu un devies uz fronti.
Piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Ķemeriem un Slokas, apbalvots ar Jura krusta IV šķ.
1918. g. pārgājis uz Bulaka-Balahoviča vienību, piedalījies cīņās pret lieliniekiem Austrumigaunijā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi
1919.g. 16. aprīlī Tērbatā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Valmieras un Cēsu apkārtnē, pēc tam kaujās pie Līvāniem un cīņās pret vāciešiem pie Skaistkalnes. Bermontiešu uzbrukuma laikā cīnījies Rīgas apkārtnē, tad nosūtīts uz Latgales fronti.
1919. g. 9. novembrī Piņķu apkaimē pie Imaku mājām kopā ar dažiem kareivjiem pielavījās ienaidnieka sargpostenim, likvidēja to un pēc tam devās straujā uzbrukumā Imakiem, kur pieveica un padzina pretinieka kavalērijas nodaļu, ieguva 5 ložmetējus, 40 zirgus u.c. trofejas.
1921. gadā iecelts par Jātnieku pulka eskadrona virsseržantu.
1928. g. beidzis virsdienesta instruktoru kursus, novembrī atvaļināts.
Bijis jaunsaimnieks Ēdoles pagasta Liediķos, strādājis par darbuzņēmēju.
Ielu dzelzceļa konduktors Pēteris Doriņš. 1937.11.01 Pašvaldības /Pašvaldību/ Darbinieks
1938.-1940. g. strādājis Rīgā, Satiksmes ministrijā.
1944. gada 8. novembrī apcietināts. Atradies ieslodzījumā Urālos, pēc tam reabilitēts.
No 1947. gada bijis Rīgas pienotavas taras ceha pārzinis.
1949. gada martā deportēts uz Sibīriju.
1956. gadā atbrīvots, devies uz Kazahijas PSR, bijis kalējs sovhozā.
1971. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Pilsrundāles ciemā, bijis kurinātājs sovhozā.
Miris Pilsrundālē. Apbedīts Rundāles pagasta Sudmalu kapos.
Avoti: lkok.com
Vietas
Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Piņķu baznīca | nav precizēta | lv |
Nav saiknes
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.