Dr. Paulis Dzintars dzimis 1921. gada 29. maijā Madonā, kur viņa vecāki bija skolotāji Madonas ģimnāzijā. Skolas laikā viņam patika literātūra un sports (volejbols, slēpošana). 1940. gadā P. Dzintars sāka studijas Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē. Jau pirmajā iesaukumā, 1943. gada 26. martā, viņu mobilizēja Latviešu leģionā, Austrumu frontē viņš dienēja 15. divīzijas 1. sanitārā rotā. 1944. gada 24. decembrī P. Dzintars apprecējās ar savu "dzimtenes-meiteni' Ariadni (Ridu) Orleānu. Kāzas svinēja rotas novietnē Zofienvaldē, Rietumprūsijā.
Pomerānijas kaujās P. Dzintars bija bataljona ārsta vietnieks 32. un 34. pulkā. Divīzijas pēdējā kaujas dienā, 12.martā, atkāpjoties no krieviem, militārie spēkrati uzskrēja mīnai, un Paulis, nesamaņā kontuzēts, palicis guļam uz ceļa. Atkāpšanās steigā biedri domājuši, ka viņš miris. Taču sešas nedēļas vēlāk, 2. maijā, dienu pirms divīzijas sanitārās rotas padošanās amerikāņu gūstā, Paulis atgriezās pie savas vienības Šverinas tuvumā. Pamodušos no kontūzijas, viņu atraduši vācieši un nosūtījuši uz lazareti Prāgā. Dažas dienas pirms krievu ierašanās Prāgā viņš slimnīcu atstājis un ar grūtībām uzmeklējis savu sanitāro rotu. Nokļuvis gūstā Putlosā, uzzinājis, kur atrodas viņa sieva un, tāpat kā daudzi leģionāri, aizbēdzis. 1945.gada rudenī viņš iestājās Minsteres universitātē, ko 1948. gada augustā beidza, iegūstot ārsta grādu, un strādāja par asistentu pie Dr. Arveda Alkšņa Lībekas latviešu slimnīcā, vēlāk īsu laiku latviešu "melno" rotās amerikāņu zonā. Lībekā paspējis arī spēlēt volejbolu latviešu izlases vienibā.
P. Dzintars ieceļoja Amerikā 1951. gada augustā, pirmos trīs gadus strādāja tuberkulozes sanatorijā Meinas pavalstī, vēlākos gadus Dienviddakotā, līdz 70 gadu vecumā pensionējās. Dzintari dzīvo Rapidsitijā, netālu no Rašmora kalna, ko katru gadu apmeklē simtiem tūkstošu tūristu, un savās viesmīlīgajās mājās uzņēmuši gan ārzemju tautiešus, gan arī viesus no Latvijas. Paulis Dzintars ir korporācijas Talavia filistrs. Abi ar dzīvesbiedri ir ALAs Dzintara biedri. Paulim vienmēr patikusi dziedāšana draugu pulciņā. Savai ģimnāzijai Madonā viņš vecāku vārdā ziedojis $10 000 stipendiju, no kuras ieguldījuma peļņas katru gadu piešķir stipendiju kādam ģimnāzijas audzēknim studijām augstkolā. Stipendiju līdz 2006.gadam bija saņēmuši četri studenti.
Ģimenē izauguši četri dēli, no tiem divi ir praktizējoši ārsti Dienviddakotā, viens inženieris, viens ekonomists. Dzintariem ir astoņi mazbērni. Pauļa vaļas prieks ir vīna darīšana, un viņš bija kļuvis jau par īstu lietpratēju. P.Dzintars daudz arī rakstījis Laikā par latviešu leģionu, Dakotu un indiāņiem. Plašāks apcerējums "Kara ārsta stāsts" iespiests DV Mēnešrakstā.

Avots: "Laiks"

           lazariga.lv