Osvalds Augusts Ozoliņš

 

Osvalds OZOLIŅŠ

1888 – 1942

Dzimis 1888. gada 13. augustā Rīgā.

Pēc Rīgas Aleksandra ģimnāzijas beigšanas studējis tieslietas Pēterburgā.

1913. - 1915. gadā bijis zvērināta advokāta palīgs Rīgā. Pēc tam pārcēlies uz Krieviju, strādājis par juriskonsultu dažādās iestādēs, vēlāk iesaukts kara dienestā.

1920. gadā atgriezies Latvijā un iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1925. gadā par Tiesu palātas locekli.

1930. gadā iecelts par senatoru Latvijas Senātā. 1934. gadā ievēlēts par Civilās kasācijas departamenta priekšsēdētāju un šajā amatā bijis līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī.

Augstākās disciplinārās tiesas loceklis. 1937. gada Civillikuma izstrādāšanas komisijas loceklis. Darbojies Baltijas valstu juristu birojā, bijis juriskonsults Valsts kontrolē, pasniedzis juridiskos kursus Rīgas Komercinstitūtā, Latvijas Tautas universitātē.

1941. gada 14. jūnijā apcietināts un deportēts. Miris 1942. gada 21. aprīlī, Vjatlagā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. šķiru 1935. gadā.

***************************************************************

Dzimis 1888. g. 13. aug. Rīgā strādnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Katrīne, dz. Zeibote. Latvietis, luterticīgs.

Pēc Rīgas Aleksandra ģimnāzijas beigšanas 1907. g. uzsācis studijas PU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1913. g. ar II šķ. diplomu).

No 1913. g. zvērināta advokāta A. Zumberga palīgs Rīgā.

1. pasaules kara laikā 1915. g. Rīgas apgabaltiesas iestādes evakuētas uz Iekškrieviju, devies bēgļu gaitās.

No 1915. g. okt. statistiķis Krievijas Zemstu savienības Statistikas daļā Petrogradā. 1916. g. sept.–dec. ārstējies no plaušu tuberkulozes Jaltā, Krimā.

1917. g. janv.–jūn. statistiķis kontrolieris Zemstu savienības Kijevas nodaļā, 1917. g. jūn.–sept. ārstējies Jaltā. 1917. g. okt.–1918. g. martā statistiķis Jaltas pilsētas Pārtikas valdē.

No 1918. g. apr. dzīvojis Kijevā bez nodarbošanās, 1918. g. jūn.–sept. atkal ārstējies Jaltā.

No 1918. g. okt. statistiķis Krimas apg. Pārtikas valdē Jaltā.

Bijis mobilizēts pretlielinieciskajā Dienvidkrievijas Brīvprātīgo (ģenerāļa A. Deņikina) armijā, 1919. g. dec. atvaļināts, līdz 1920. g. apr. statistiķis Jaltā.

1920. g. maijā izbraucis uz Latviju. 1920. g. jūn. atgriezies Latvijā.

No 1920. g. 26. jūl. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. civilnodaļā, no 1922. g. jūl. 1. civilnodaļā.

No 1923. g. strādājis par juriskonsultu Valsts kontrolē.

No 1925. g. 11. maija Tiesu palātas loceklis.

 1930. g. 26. jūn. iecelts par Latvijas Senāta senatoru Civilā kasācijas departamentā. 1934. g. ievēlēts par Civilā kasācijas departamenta priekšsēdētāju.

1935. g. aug. iecelts par locekli starptautiskā komisijā, kas bija paredzēta Latvijas un ASV 1930. g. 14. janv. izlīgšanas līguma 1. pantā. 1935. g. aug.–sept. piedalījies 6. starptautiskajā krimināltiesību unifikācijas konferencē Kopenhāgenā.

No 1933. g. dec. bijis Augstākās disciplinārās tiesas loceklis, Civillikuma izstrādāšanas komisijas loceklis.

Darbojies Baltijas valstu juristu birojā, piedalījies vairākos starptautiskos juristu kongresos.

1937. g. 14. sept. ar Lietuvas prezidenta aktu iecelts par Lietuvas–Dānijas permanentās samierināšanās komisijas locekli abu valdību strīdu izšķiršanai firmas Højgaard & Schultz lietā Hāgā.

1939. g. Ministru kabinets iecēlis par Latvijas delegācijas locekli Tautu savienības 20. pilnsapulcē, ko bija paredzēts atklāt 10. sept. un kurā bija paredzēta O. Ozoliņa ievēlēšana par starptautisko tiesnesi (sakarā ar 2. pasaules kara sākšanos šī pilnsapulcē nenotika).

Pasniedzis tiesību zinātņu priekšmetus valsts Rīgas Komercskolā (no 1927. g.), Latvijas Tautas universitātē, Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrībā, Latvijas Juristu biedrībā, Atbildīgo valsts darbinieku biedrībā, Latviešu–dāņu tuvināšanās biedrībā, Vēža apkarošanas biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Aeroklubā, bijis Filistru biedrību savienības tiesas otrās instances vicepriekšsēdētājs.

Rakstījis par juridiskiem jautājumiem izdevumā “Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” u. c.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 26. nov. atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas Senāta darbības izbeigšanu.

Strādājis par Finanšu tautas komisariāta juriskonsultu.

1941. g. 15. jūn. apcietināts, izvests uz Vjatkas soda nometnēm, kur 1942. g. 21. apr. miris.

Jau pēc nāves 1942. g. 18. nov. PSRS IeTK Sevišķā apspriede piespriedusi augstāko soda mēru – nošaušanu.

Apbalvojumi: Latvijas TZo II šķ.

Precējies ar Lauru Lauberti (1889.–1941. g.; mirusi izsūtījumā), meitas Ilga Rute (dz. 1918. g.; 1958. g. atgriezusies Latvijā) un Maija (1926.–43. g.; mirusi izsūtījumā).

Ģimene 1941. g. 14. jūn. izsūtīta uz Tomskas apg.

Studentu korporācijas “Fraternitas Metropolitana” filistrs.

D. Jautājumi un piemēri Latvijas civiltiesību kursa atkārtošanai: rokas grāmata Latvijas tautas Universitātes klausītājiem. Rīga, 1923; Tiesību zinātne: Latvijas grāmatvežu savienības kursos lasīto lekciju sakopojums. Rīga, 1925; Rokas grāmata Latvijas Hipotēku bankas hipotekāriskie aizdevumi: namsaimniekiem, rūpniekiem, amatniekiem, apbūviešiem, kuģiniekiem un Valsts zemes fonda gruntsgabalu ieguvējiem pilsētās, miestos un bieži apdzīvotās vietās. Rīga, 1931 (red.); Senāta Civildepartamenta prakse 1939. gadā. Rīga, 1939.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 157. l.; 1536. f., 2. apr., 801. l.; 27. apr., 241. l.; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., 6025. l.; LVD; Ansbergs J. (red.). Fraternitas Metropolitana, 102. lp.; SLS.

No Tieslietu ministrijas 1939. g. 14. jūl. raksta Finanšu ministrijas Ārējās tirdzniecības departamentam: “Senāta Civilā kasācijas departamenta priekšsēdētājs Osvalds Ozoliņš izbrauc uz Franciju un Beļģiju papildināties zināšanās sakarā ar viņa kandidatūras uzstādīšanu starptautiskā tiesneša amatam. Tiesu departaments Jūs laipni lūdz izsniegt O. Ozoliņam atļauju iegādāties un izvest 20 angļu mārciņas augšminētā ceļojuma izdevumu segšanai.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 801. l., 40. lp.)

No Latvijas Senāta Apvienotās sapulces 1939. g. 31. aug. sēdes žurnāla: “Ārkārtēja atvaļinājuma piešķiršana [..] Osvaldam Ozoliņa kungam, sakarā ar viņa iecelšanu par Latvijas delegācijas locekli tautu savienības 20. pilnsapulcē – piešķirt ārkārtēju atvaļinājumu no 6. līdz 25. septembrim š. g.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 801. l.)

No O. Ozoliņa 1940. g. 16. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Esmu dzimis [..] Rīgā, Maskavas priekšpilsētā. Tajā laikā mani vecāki bija gadījuma darba strādnieki. Vēlāk, atceros, mans tēvs cepa maizi, ko mana māte pārdeva uz tag. Latgales tirgus, Maskavas priekšpilsētā. Vēl vēlāk mani vecāki nodarbojās ar sīktirdzniecību ar gaļu uz tirgus. Ap 1896. g. mans tēvs ieguva pilsētas nomalē nelielu neapbūvētu gruntsgabalu, uz kura uzcēla mazu māju un pārtrauca sīktirdzniecību ar gaļu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 801. l., 58. lp.)

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis OzoliņšTēvs
        2
        Katrīne OzoliņšMāte
        3
        Maija OzoliņšMeita00.00.192600.00.1943
        4
        Ilga Rute OzoliņšMeita00.00.1918
        5
        Laura OzoliņšSieva00.00.188900.00.1941

        28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

        Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

        Pievieno atmiņas

        Birkas