Janvāra beigās saņēmām ziņu no Holandes, ka ciemojoties pie savas meitas miris Oļģerts Dāvis. Oļģerta vecāki nāk no Vecpiebalgas puses, kur Madonas apriņķa Grašu pagastā bija iekopuši diženu saimniecību, pat ar gateri,  vilnas pārstrādi, ķieģeļu cepli un veikalu. Oļģerts bija nācis pasaulē kā ģimenes ceturtais bērns 1915. gada 17. februārī. Bērnības gadi ir grūti, māte drīz mirusi. Tēvu lielinieku gvarde 1919. gadā apzīmējuši kā budzi un kulaku un kā ļaundari, piesējuši pie ragavu ilkss blakus zirgam un likuši skriet, kamēr spēki beigušies, tad tēvu nošāvuši un iemetuši grāvī un aizbraukuši. Nu bērni palikuši bez vecākiem un labiekārtoto uzņēmumu ļaundari nodedzinājuši. Tēva brālis Jānis Dāvis Rīgā pieņēmis bērnus pie sevis. 15 gadus vecumā, kad Oļģerts mācījies Rīgas Valsts tehnikumā, notikusi liela nelaime - Oļģerts zaudējis acu gaismu. Oļģerts mācījies Bērlīnē neredzīgo pārskološanas centrā, iemācījies neredzīgo rakstību un lasīšanu, kā arī iepazinies ar jaunavu. 19 gadu vecumā atgriezies Rīgā. Beidzis vakara ģimnāziju un iestājies augstskolā Filoloģijas un Vēstures fakultātē. Augstskolu beidzis ar uzslavu. Starplaikā apprecējies. Krieviem iebrūkot Latvijā, pavērās ceļš, līdz ar Baltijas vāciešiem, izceļot uz Vāciju. Karam sākoties atgriežas dzimtenē. 1944. gadā vēlreiz atstāj mājas, bet nu jau kopā ar sievu un diviem bērniem - Valdi un Ingrīdu. Drīz vien atrod skolotāja darbu Hanoverā neredzīgo institūtā. Daļa latviešu, kuri bija zaudējuši redzi, bija pulcināti Neištatē. Latvijas Sarkanā Krusta direktora vietnieks Ādolfs Šilde aicināja Oļģertu uz Neištati palīdzēt zēniem pārskoloties kādā amatā. 1949 gadā amerikāņu zonā Weyernā tika nodibināts neredzīgo pārskološanas centrs, kur strādāja jau daži latviešu skolotāji: Šiliņš, Briedis, Čivzelis, Bankovics un Retigs. Pēc gada, kad skolu pārcēla uz Neiburgu pie Donavas, arī Oļģerts tika aicināts skolas vadībā. 1951. gadā, kad izbeidzās darbība, Oļģerts ar ģimeni un daudziem draugiem pārcēlās uz Memmingenu. Šeit viņš palīdzēja izkārtot pensijas leģionāru atraitnēm un invalīdiem. Sešdesmito gadu sākumā Augsburgā radās iespēja strādāt par telefonistu, tur viņš sabija līdz pensijas gadiem. Oļģerts daudz palīdzēja saviem likteņa biedriem. Līdz pašam mūža vakaram bija Neredzīgo apvienības priekšsēdis. Oļģerts Dāvis iemiga mūžīgā miegā 2007. gada 25. janvārī. Tika pārpelnots Holandē. Urnu pārvedīs uz Augsburgu un tur tiks guldīts ģimenes kapos. (Daugavas vanagu mēnešraksts, 01.07.2007)