Jānis Dāvis, dzimis 14 jūnijā 1867. g. Grašu Puteņu mājās (Madonas apr.),  kuras  neilgi  pirms tam D. vecāki iepirkuši par dzimtu.

Pirmo izglītību baudījis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolā. No turienes pēc sekmīgi izturēta ekzamena Dāvi uzņem uz «krona kosta» par audzēkni Baltijas skolotāju zeminarā, kuru Dāvis. nobeidz 1887. g. 

Pēc tam kā skolotājs darbojās Suntažu pareizt. draudzes skolā, Talsu pilsētas skolā, Ilūkstes pilsētas skolā un vasaras skolotāju kursos Jelgavā. Gribēdams papildināt savu izglītību, Dāvis pēc 2 gadu praktiskas paidagoģiskās darbības iestājās par audzēkni uz «kroņa kosta» Viļņas skolotāju institūtā, kuru nobeidz 1892. g. ar pilsētas skolas skolotāja diplomu. 

Tā kā tajos laikos skolu valde ne labprāt dod vietas latvjiem Latvijā, tad veselus 12 gadus Dāvis kalpo par skolotāju Tērbatas pilsētas skolā un pie tās pastāvošos skolotāju kursos.

1902. g. ar ķeizara pavēli Dāvi komandē uz 6 mēnešiem uz ārzemēm iepazīties ar Vācijas, Šveices un Austro-Ungarijas skolām. Pārbraucis mājās Dāvis iesniedz Tautas apgaismošanas ministrijai plašu  ziņojumu par minēto valstu skolām un to pa daļai iespiež žurnālā.

1904 g. skolu valde Dāvi pārceļ uz Rīgas Kairinās 11. pilsētas skolu.

1905. g. Dāvis no Parīzes iesūta skolu valdei lūgumrakstu par atsvabināšanu no skolotāja amaia un izslēgšanu no valsts dienesta. 

1908. g. Dāvis izstrādā statūtus un kopā ar citiem nodibina Latviešu izglītības biedrību, ka ari nodibina tādu pašu izglītības biedrību Biržos.

Kad 1908. g. nodibinājās tagadējā Latvijas pretalkoholi.skā biedrība, tad Dāvis no paša sākuma nepārtraukti līdz 1926. gada marta mēnesim darbojās tajā kā valdes loceklis un kādus gadus ari kā priekšnieks. Pa šis biedrības ilgo pastāvēšanas laiku Dāvis ar savām lekcijām apbraukā gandrīz visu Latviju,

1928. g. biedrība ievēlēja Dāvi par savu goda biedri.

Strādādams tautas izglītības un atturības laukā, Dāvis sarakstījis ļoti daudz grāmatu un brošūru. Bez tam iespiedis ļoti daudz plašāku rakstu dažādos latvju un krievu laikrakstos

1921. un 1922. g. nem dzīvu dalību dienas laikraksta «Tautas Balss» izdošanā un rediģēšanā.

1926. g. bija mēnešraksta «Latvijas Apskats» faktiskais redaktors un nedēļas laikraksta «Brīvais Imantas Gars» atbildīgais redaktors. 

Pēc politiskās pārliecības Dāvis pieder pie Kristīgo nacionāļu savienības. Būdams noteikts nacionālists, Dāvis darbojās arī Rīgas latviešu biedrībā kā tās runasvīrs.

1928. g. Nacionālās jaunātnes savienības Rīgas nodaļa ieceļ  Dāvi par savu goda biedri. Ilggadīgais un neatlaidīgais darbs ir nesis Dāvim lielu svētību.

Literariskais darbs dod Dāvim ari ļoti labus panākumus ari materiālā zinā, bet materiālā neatkaramiba vienmēr ļauj Dāvim runāt drošu vārdu, kā presē, tā sapulcēs un visā viņa darbībā.

Miris Dornštates veco ļaužu mītnē Vācijā. 12.oktobrī kremēja Ulmas krematorijā. Viņam bija neredzīgs audžudēls Oļģerts Dāvis.

     ****

Jānis Dāvis novēlēja Latvijas Universitātei 2/3 sava nekustamā īpašuma Kr. Barona ielā 49 ar uzlikumu vispārnoderīgiem un labdarīgiem mēķiem.