Rakstnieks un dzejnieks Olafs Gūtmanis dzimis 1927. gada 10. janvārī Liepājā. Tēvs - Indriķis Andžis (dz. 10.05.1897. Liepājā), Apgabaltiesas sekretārs, māte - Irma, dzim. Bite (dz. 16.06.1902. Liepājā), veikalniece un mājsaimniece.

Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā Olafs Gūtmanis kopā ar vecākiem tika izsūtīts. Viņa tēvs nonāca Vjatkas nometnē, bet Olafs ar māti apmetās Taimiras pussalā.

Īsi pēc kara beigām, 1947. gadā Gūtmaņu ģimene nelegāli atgriezās dzimtenē, bet jau 1950. gadā viņi tika izsūtīti vēlreiz.

Latvijā Olafs Gūtmanis agriezās 29 gadu vecumā, 1956. gadā. Viņš jau bija otrās grupas invalīds - slimojis ar malāriju un arī ar tuberkulozi - pie tam nevis vienu, bet veselas divas reizes. Liepājā Olafs sāka strādāt par rēķinvedi sēklu veikalā. Interesanti ir tas, ka šis veikals vairāk kā pusgadsimtu nav mainījis savu atrašanās vietu, pat mainoties politiskajām varām un ekonomiskajiem apstākļiem. Tas vēl aizvien atrodas turpat, kur toreiz - Rakstvežu ielā. Tomēr Olafam jau tad izpaudās mākslinieciskās tieksmes un ar rēķinveža darbu vien viņš (garīgo vajadzību ziņā) iztikt nevarēja. Tāpēc viņš sāka dziedāt Liepājas teātra korī. Olafs bija mācījies arī mūzikas skolā, taču dzīves sarežģījumu dēļ nebija to beidzis.

O. Gūtmaņa 85.g. jubileja

Dziedot teātra korī, Olafs dažreiz bija izpildījis arī pa vienai otrai nelielai lomiņai izrādēs. Pats viņš ar smaidu saka, ka viņa ievērojamākā loma ir bijusi pavārs Alfrēda Kalniņa operā „Ugunī”.

"Latvijā esmu strādājis par transportstrādnieku , koristu Liepājas teātra muzikālajā trupā, dispečeru zvejnieku kolhozā "Bolševiks", žurnālistu vietējās avīzes un TV, ugunsdzēsēju, RS Liepājas nodaļas vadītāju.

Atmodas laikā esmu bijis LTF Liepājas nodaļas Valdes priekšsēdētājs, ievēlēts par deputātu Pilsētas deputātu padomē. Pēc Atmodas strādāju vien radošu darbu,"

tā par sevi Latvijas Radošo savienību padomes mājaslapā rakstījis Olafs Gūtmanis.

Pirmo dzejoli Gūtmanis esot sarakstījis pēckara gados pēc filmas "Karmena" noskatīšanās kinoteātrī "Daile".

Pirmais publicētais dzejolis bijis "Martā", kas pie lasītājiem nonāca 1960. gada pavasarī laikrakstā "Komunists".

Viņa turpmākā daiļrade bijusi saistīta gan ar prozu, gan dzeju, gan cittautu literātu darbu tulkošanu. Rakstījis publicistiku un piedalījies atmiņu grāmatas sastādīšanā par Tautas fronti Liepājā. Olafs

Gūtmanis bijis ļoti tuvu personiski pazīstams ar Mirdzu Ķempi.

"Viņa mani fascinēja ne tik daudz kā ļoti talantīga dzejniece, kaut gan neviens, protams, neiedomāsies noliegt arī to. Viņa bija Liela Personība - tiešām ar lielo burtu, kādu nav daudz."

Kopumā laika posmā no 1964. līdz 2001. gada Olafs Gūtmanis izdevis astoņus dzejoļu krājumus, sešus prozas krājumus, kā arī atmiņu tēlojumus, rakstījis bērniem un sastādījis vairākas ar Liepājas kultūru un Atmodas laiku saistītas grāmatas.

2006. un 2007. gadā iznāca pirmie divi Olafa Gūtmaņa kopoto rakstu sējumi. Kopumā paredzēti pieci šādi sējumi.

Liepājnieks, dzejnieks un dzintara pētnieks Olafs Gūtmanis dalās pārdomās par dzintaru un Latvijas Bankas 2010. gadā izlaisto Dzintara monētu :

Olafam Gūtmanim  paliek trīs bērni. Vecāko Māri viņš sauca par pasaules klaidoni labā nozīmē. Kādās tik zemēs dēls neesot pabijis un kur tik viņam nedzīvojot draugi! Meita Ieva pievērsusies kristīgajai dzīvei, strādā par Liepājas katoļu draudzes izdotā laikraksta „Nāc!” redaktori. Jaunākais dēls Dāvis liepājniekiem labi pazīstams no darbošanās vietējos medijos. Dāvis ir mantojis gan tēta, gan mammas talantu - gan dzeju raksta, gan arī glezno. Māris un Ieva dzimuši Gūtmaņa pirmajā laulībā un abi iepazīti tikai tad, kad bija jau padsmitnieki.

***

Olafs Gūtmanis dzimis 10.01.1927. nodarbojās ar sabiedrisko darbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Olafs Gūtmanis bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Biedrība Liepājas literātu un radošo mūziķu klubs "HELIKONS"
  Organizācijas pamatdarbība bija Profesionālu organizāciju darbība

Olafs Gūtmanis nomira 85 gadu vecumā, 2012. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Olafs Gūtmanis varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

Olafa Gūtmaņa (1927–2012) aģenta kartītē lasāms, ka viņa segvārds bijis "Bērziņš". Dzejnieks savervēts 1965. gadā, kad strādājis zvejnieku kolhozā "Boļševiks" par dispečeri. Norādīts, ka viņu savervējis kāds Beinarovičs.

O. Gūtmaņa tuvs draugs fotogrāfs Uldis Briedis, kuru pašu savulaik VDK centusies savervēt, saka: "Ņemot vērā, ka Olafs divreiz bija izsūtīts uz Sibīriju, domāju, ka viņu piespieda pie sienas. Viņam nebija citas izejas. Olafs nebija tāds cilvēks, kurš kādu nodotu. Ja viņš būtu bijis ziņotājs, tad būtu varējis arī par mani čekai ziņot, jo tolaik es taisīju daudz ziepju. Taču es neko tādu nemanīju. Domāju, ka viņa kartīte ir bijusi formālu iemeslu dēļ."

Bijušais politiķis un jurists Jānis Lagzdiņš ar O. Gūtmani strādāja kopā Tautas frontes Liepājas nodaļā. "Mans viedoklis par cilvēkiem nemainīsies no tā, vai viņš ir tā sauktajos čekas maisos vai nav. Manus uzskatus par jebkuru cilvēku veido tas, ko es zinu par viņa darbiem, viņa dzīvi, ko pats esmu kopā ar šo cilvēku pieredzējis un beigu beigās, kas pēc viņa padarītā mums Latvijā palicis. Tas, ka daļa pazīstamu liepājnieku ir čekas maisos, manī nekādā gadījumā neraisa vēlmi kaut kādā veidā šos cilvēkus nosodīt. Jo katrs gadījums, protams, ir individuāls, bet mums nav dota un nebūs iespēja to vērtēt".

https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/cekas-maisos-ari-olafa-gutmana-vards-228163

Avoti: 

1. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C37Q-BSM1-S?i=250
2. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C37Q-BS9B-7?i=25
3. https://issuu.com/saulevidusskola/docs/liepaja_majori.docx