Nikolajs Arženieks bija senas Jēkabpils pirmiedzīvotāju dzimtas pārstāvis, dzimis 1888. gada martā.

Viņa tēvs Jānis Arženieks bija pazīstams plostnieks un Daugavas pārcēlājs.

Mācījies Jēkabmiesta Vladimira – Marijas zēnu skolā. Plostnieka amatu apguva, mācīdamies no sava tēva Jāņa Arženieka.

Bijis Jēkabpils Svētā Gara pareizticīgo baznīcas draudzes loceklis.

1910. gadā salaulājies ar Natāliju Kiseļevu no Cēsīm.

Pirmā pasaules kara laikā kopā ar sievu un bērniem devies bēgļu gaitās uz Krieviju, dzīvojis Iževskā un Brjanskā, kur strādājis vietējā čuguna lietuvē.

Latvijā atgriezies 1921.gadā. Piedalījies kara radīto postījumu novēršanas darbos Jēkabpilī, ar darbu un finansiālo atbalstu palīdzējis atjaunot Jēkabpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcu.  Līdz mūsdienām šīs baznīcas priekšnamā saglabājusies piemiņas plāksne dievnama ziedotājiem un labdariem, uz tās ir arī Nikolaja Arženieka vārds.

Ģimenē uzaudzinājis piecas meitas, kā arī māsas dēlu.

Daudzus sava mūža gadus Nikolajs Arženieks bijis plostu vadītājs jeb korņiks, vadījis kokmateriālu pludināšanu no Piedrujas līdz Rīgai.

Par pašaizliedzīgu, ilggadēju darbu svinīgā sarīkojumā, kas notika 1937.gada septembrī Jēkabpils Aizsargu namā, apbalvots ar Latvijas Darba kameras diplomu, ko parakstījis prezidents Kārlis Ulmanis.

Pēc aiziešanas pensijā Nikolajs Arženieks ilgu laiku darbojies kā Daugavas pārcēlājs Jēkabpilī, teicami pārzinājis upi un tās tecējumu.

Miris 1960.gadā Rīgā, apbedīts 2. Meža kapos. (Miķeļa kapos pēc radu teiktā)