Narciss Pušķelis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
24.10.1896
Miršanas datums:
25.07.1920
Mūža garums:
23
Dienas kopš dzimšanas:
46766
Gadi kopš dzimšanas:
128
Dienas kopš miršanas:
38091
Gadi kopš miršanas:
104
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Lidotājs, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Lidotājs, viens no apmēram 100 latviešu lidotājiem cariskajā Krievijas armijā 1. Pasaules kara laikā.

Dienējis cariskās Krievijas armijā, 5. Avīācijas divīzijā, netālu pie Daugavpils

1917.g. pēc lielinieku apvērsuma Krievijā, cīnījies sarkano pusē.

1918.g. 22. augustā Pušķelis uzstājas ar akrobātikas paraugdemonstrējumiem Maskavā un tiek atzīts par vienu no labākajiem lidotājiem

1918.g. beigās lielinieki ieņem Rīgu

Sākot ar 1919. gada 8. februāri Spilvē (Rīgas Cementfabrikas aerodroms ) bāzējās Padomju Latvijas aviācijas diviziona I aviācijas nodaļa. Šajā lielnieku vienībā bija t.sk. latviešu lidotāji:

  • Atis Veinbergs,
  • Jānis Priedītis,
  • Narciss Pušķelis,
  • Voldemārs Jakubovs 
  • Voldemārs Skrastiņš.

Arī aviobāzes tehniskajā personālā bija latvieši, piemēram,  vēlākais Latvijas satiksmes aviācijas lidotājs Alfrēds Pavlovskis.

Spilves jeb tobrīd- Rīgas Cementfabrikas aerodroms bija 1.avionodaļas bāze, no kurienes lidotāji ar  iznīcinātājiem (Neuport 17, 23 un 24 tipa) izlidoja kaujas uzdevumu veikšanai pret igauņu un latviešu nacionālā karaspēka daļām Igaunijā un Ziemeļvidzemē. Aviācija pamatā tika izmantota izlūkošanas un triecienaviācijas uzdevumu veikšanai, taču nereti  lidotāji nereti līdzi ņēma arī granātas, kuars izmeta ar rokām no lidmašīnas.

1919. gada 19. maijā pirmie trīs šīs lielinieku avionodaļas lidotāji -Priedītis, Jakubovs un Pušķelis no Spilves aerodroma ar saviem “Neuport 24 bis” tipa iznīcinātājiem pārbēga uz Pēterfeldes aerodromu Dobeles apkārtnē, kur tobrīd atradās latviešu neatkarības cīņu sabiedrotie- grāfa Līvena landesvēra vienība.

Pušķeļa lidaparātu vēlas izmēģināt vācu lidotājs Hakbuss, taču lidojums beidzas neveiksmīgi- lidmašīna un pats pilots iet bojā

Visi trīs latviešu lidotāji tika ieskaitīti Līvena karaspēkā un cīnījās pret leiliniekiem kopā ar vāciešiem un krieviem līdz pāriešanai Latvijas armijas aviācijas grupā 28. jūnijā.

1919.gada 22.maijā - pēc lielinieku padzīšanas no Rīgas uz Spilves (Cementfabrikas aerodromu) pārdislocējās Līvena karaspēka aviācijas nodaļa.

1919.g. 29. jūnijā Pušķelis kļūst par vienu no Latvijas Gaisa spēku dibinātājiem, taču lidmašīnu skaits nav pietiekams

1920.g. 25. jūlijā piedalās aviācijas paraugdemonstrējumos Rīgā, Spilves lidostā, rādot tiem laikiem pārdrošus trikus. Tiek izplatītas baumas, ka Pušķelis drosmei lietojot narkotikas un alkoholu

25.07.1920 pēc aviācijas svētku beigām pārsēžas nelielā laivā, lai pārceltos pāri Daugavai, taču tā kā ir iedzēris, pārkrīt pāri bortam un pazūd bez vēsts. Kā atceras viņa līdzgaitnieki, Pušķelis esot jokojis,- ka nebaidoties veikt pārgalvīgus lidojumus, jo noteikti nemiršot lidmašīnā.

Avoti: E. Brūvelis, Latvijas Aviācijas Vēsture

"Spārnotā Latvija"

Foto: "Spārnotā Latvija"

 

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        Birkas