Narciss Pušķelis
- Dzimšanas datums:
- 24.10.1896
- Miršanas datums:
- 25.07.1920
- Mūža garums:
- 23
- Dienas kopš dzimšanas:
- 46766
- Gadi kopš dzimšanas:
- 128
- Dienas kopš miršanas:
- 38091
- Gadi kopš miršanas:
- 104
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Lidotājs, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Lidotājs, viens no apmēram 100 latviešu lidotājiem cariskajā Krievijas armijā 1. Pasaules kara laikā.
Dienējis cariskās Krievijas armijā, 5. Avīācijas divīzijā, netālu pie Daugavpils
1917.g. pēc lielinieku apvērsuma Krievijā, cīnījies sarkano pusē.
1918.g. 22. augustā Pušķelis uzstājas ar akrobātikas paraugdemonstrējumiem Maskavā un tiek atzīts par vienu no labākajiem lidotājiem
1918.g. beigās lielinieki ieņem Rīgu
Sākot ar 1919. gada 8. februāri Spilvē (Rīgas Cementfabrikas aerodroms ) bāzējās Padomju Latvijas aviācijas diviziona I aviācijas nodaļa. Šajā lielnieku vienībā bija t.sk. latviešu lidotāji:
- Atis Veinbergs,
- Jānis Priedītis,
- Narciss Pušķelis,
- Voldemārs Jakubovs
- Voldemārs Skrastiņš.
Arī aviobāzes tehniskajā personālā bija latvieši, piemēram, vēlākais Latvijas satiksmes aviācijas lidotājs Alfrēds Pavlovskis.
Spilves jeb tobrīd- Rīgas Cementfabrikas aerodroms bija 1.avionodaļas bāze, no kurienes lidotāji ar iznīcinātājiem (Neuport 17, 23 un 24 tipa) izlidoja kaujas uzdevumu veikšanai pret igauņu un latviešu nacionālā karaspēka daļām Igaunijā un Ziemeļvidzemē. Aviācija pamatā tika izmantota izlūkošanas un triecienaviācijas uzdevumu veikšanai, taču nereti lidotāji nereti līdzi ņēma arī granātas, kuars izmeta ar rokām no lidmašīnas.
1919. gada 19. maijā pirmie trīs šīs lielinieku avionodaļas lidotāji -Priedītis, Jakubovs un Pušķelis no Spilves aerodroma ar saviem “Neuport 24 bis” tipa iznīcinātājiem pārbēga uz Pēterfeldes aerodromu Dobeles apkārtnē, kur tobrīd atradās latviešu neatkarības cīņu sabiedrotie- grāfa Līvena landesvēra vienība.
Pušķeļa lidaparātu vēlas izmēģināt vācu lidotājs Hakbuss, taču lidojums beidzas neveiksmīgi- lidmašīna un pats pilots iet bojā
Visi trīs latviešu lidotāji tika ieskaitīti Līvena karaspēkā un cīnījās pret leiliniekiem kopā ar vāciešiem un krieviem līdz pāriešanai Latvijas armijas aviācijas grupā 28. jūnijā.
1919.gada 22.maijā - pēc lielinieku padzīšanas no Rīgas uz Spilves (Cementfabrikas aerodromu) pārdislocējās Līvena karaspēka aviācijas nodaļa.
1919.g. 29. jūnijā Pušķelis kļūst par vienu no Latvijas Gaisa spēku dibinātājiem, taču lidmašīnu skaits nav pietiekams
1920.g. 25. jūlijā piedalās aviācijas paraugdemonstrējumos Rīgā, Spilves lidostā, rādot tiem laikiem pārdrošus trikus. Tiek izplatītas baumas, ka Pušķelis drosmei lietojot narkotikas un alkoholu
25.07.1920 pēc aviācijas svētku beigām pārsēžas nelielā laivā, lai pārceltos pāri Daugavai, taču tā kā ir iedzēris, pārkrīt pāri bortam un pazūd bez vēsts. Kā atceras viņa līdzgaitnieki, Pušķelis esot jokojis,- ka nebaidoties veikt pārgalvīgus lidojumus, jo noteikti nemiršot lidmašīnā.
Avoti: E. Brūvelis, Latvijas Aviācijas Vēsture
"Spārnotā Latvija"
Foto: "Spārnotā Latvija"
Nav pesaistītu vietu
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.