No 1819. gada līdz 1845. gadam strādājis par skrīveri Lielezerē , 

Bijis viens no pirmajiem latviešu tautības laikrakstu līdzstrādniekiem.

1824. gadā Lielezeres pagasta skrīveris Matīss Vītiņš (arī Fītiņš) sāk publicētiues Latviešu Avīzēs. Savu pirmo dzejas publikāciju viņš velta 6. gadadienai kopš dzimtbūšanas atcelšanas. Līdz 19. gadsimta vidum viņš publicēs trīs ne visai spilgtus veltījumus šim notikumam (1824., 1830. un 1846. gadā). Vienā no tiem izskan atziņa, ka līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu „mēs vērtīgāki topam”, taču zemnieku brīvlaišanu viņš nekādi nesaista ar vietējiem muižniekiem – visi pateikšanās vārdi adresēti vienīgi Ķeizaram. Ilūzijas par labo monarhu kā visas tautas tēvu un pretpolu vietējai muižniecībai latviešu zemniecība loloja jau kopš 18. gadsimta. Daļā sabiedrības tās saglabājās vēl līdz 1905. gada revolūcijai. Ne tikai Vītiņa, arī Ruģēna, Dinsberga, Līventāla tekstos atrodamas Ķeizaru slavinošas dzejas rindas. 

No 1824. gada līdz mūža galam publicējies latviešu periodikā, īpaši laikrakstā "Latviešu Avīzes", kur ievietota virkne stāstiņu, tēlojumu un dzejoļu, raksti par mājsaimniecību, korespondences par vietējiem notikumiem un dabas parādībām, kā arī nedaudzas apceres par reliģiju un literatūru.

No 1845. gada līdz 1848. gadam skolotāju un ķesteri Snēpelē un Pormsātu pagastā no 1848. gada līdz 1861. gadam.

Miris - Pormsātu, vēlāk Purmsātu pag.

Avots: Kuldīgas bibliotēka,

BRĪVĪBAS KONCEPTS UN PARADIGMAS NOMAIŅA 19. GADSIMTA PIRMĀS PUSES DZEJAS PUBLIKĀCIJĀS Ināra Klekere, M. sci. soc.