Dzimusi Rīgā Annas un bijušā advokāta Kārļa Antona ģimenē. Beigusi Rīgas 49. vidusskolu. Profesijas ziņā Marutai nebija šaubas, viņa vēlējās studēt jurisprudenci. Bet bija jāņem vērā ārstu norādījums, ka šī specialitāte viņai nav piemērota.  Marutai bija nopietna sirdskaite, pat izcilais Kijevas  ķirurgs   Amosovs 50.- 60.gados neredzēja iespēju operēt. Maruta izvēlējās angļu filoloģiju, viņai bija labas angļu valodas zināšanas. Vidusskolā viņas skolotājs bija Buks, kurš Rīgā bija pazīstams kā viens no vislabākajiem.

Maruta iestājās vakara nodaļā. Bet tur bija prasība lai students strādātu, slodze bija par lielu un viņa pārnāca uz dieniniekiem. Šeit viņa izcēlās ar savu iniciatīvu. Tā 8. martā, kurš togad pēdējo reizi bija darba diena,  Maruta sarūpēja svinēšanu ar izsmalcinātu pašas gatavotu cienastu un vienkāršām atrakcijām nodarbības laikā. Pasniedzējai un katedras vadītājam sākumā tas nešķita nekas labs, to sauc par nodarbības noraušanu.

Gatavošanos eksāmeniem viņa neatstāja pašplūsmā, biezos romānus sadalīja un draudzeņu vidū pārstāstīja saturu. Reiz iekļuva pie fonētikas tabulām, pārfotografēja un izdalīja visām. Tāpat zināja, kas ir 4. kursa mācību plānā un panāca, ka viss kurss aizbrauca mācību ekskursijā uz Maskavas pedagoģisko svešvalodu institūtu.

Savai diplomdarba vadītājai viņa nediplomātiski norādīja par smēķēšanas kaitīgumu. Tā atcirta : "I want to be happy always". Bet ļoti drīz mazs vēzītis docentei lika pārvērtēt savu smēķēšanu. (Ķirurga vārdi bija - mazs smuks vēzītis)

Marutas pirmā darba vieta bija augstskola, no kuras viņu pēc 2 mācību gadiem atlaida štatu samazināšanas dēļ, bet drīzāk varbūt tas bija iegansts. Priekšnieks nepiedeva viņai spēju aizstāvēties pret rektora rājiena izteikšanu. Īstenībā pasniedzēja darbs kā tāds jau viņai bija varoņdarbs - lielais dzeltenais portfelis ar grāmatām dažādiem kursiem, vienā ēkā 5.stāvs bez lifta, nākošā nodarbība varēja būt pavisam citur. Vasarā Maruta neatlaidās no savas ieceres un devās kārtot iestājeksāmenus juristos, bet tas neizdevās.

Marutai jau bija ģimene. Jaunā atsvešinātā vide Civīlās aviācijas institūtā varbūt lika pieķerties  domai, ka līdzīgi draudzenei vajag izturēt ilgstošu slimnīcu un grūtības un sagaidīt bērnu. Traģiski, ka tas prasīja abu dzīvības.

Atmiņā paliks vienmēr jauna, blonda, dzirkstoša, ar meitenīgiem gājieniem, strādīga un atsaucīga arī izlēmīga un droša svarīgās lietās. Nekad nežēlojās, zilās lūpas bija noslēptas, neredzamas.

Kapa piemineklī iegravēts Marutas Treilonas portrets. Ar vecākiem kopīgā kapavieta atrodas uzkalnā aiz Z.A.Meierovica pieminekļa.