Mārtiņš Pokļevinskis ar segvārdu „KILVIŅŠ” dzimis 1902. gadā Elkšņu pagasta „Kundzēnos”, no 1926. gada sastāvēja Aizsargu organizācijā.

1941. gadā izveidoja partizānu vienību, kura veica bruņotu cīņu pret padomju varu. Pēc tam Mārtiņš Pokļevinskis iestājās pašaizsardzības vienībā.

No 1941. gada septembra mēneša līdz 1944. gadam dienēja palīgpolicijā Saukas pagastā. Piedalījies sarkano partizānu meža ķemmēšanas akcijās.

No 1945. gada Mārtiņš Pokļevinskis bataljona komandiera statusā vada Jēkabpils apriņķa nacionālo partizānu vienības.

Par Mārtiņu Pokļevinski ir daudz minēts sagūstīto partizānu nopratināšanas protokolos, bijušas publikācijas presē (Ulda Lasmaņa rakstā „Sēļu atmaksa”, Ēvalda Ribuļa atmiņu publicētajos stāstījumos, Gunāra Blūzmas pētītajos materiālos, vēstures profesora Heinriha Stroda izdotajās grāmatās un citos izdevumos).

Čeka Pokļevinski  mēģināja pēc iespējas ātrāk neitralizēt un, pateicoties nodevējam, to sagūsta, tomēr Pokļevinskim izdodas čeku „pārliecināt”, ka viņš nodos savus biedrus un izvedīs tos ārā no meža. Pirms atbrīvošanas  tam injicē tīfa  baciļus un paziņo, ja neatgriezīsies un  neizpildīs solījumu izvest grupu, viņš neglābjami saslims un nomirs. Izvest savu grupu Pokļevinskis pat nav domājis.

Tiekot ārā no čekas, nodevējam Mārtiņam Brūveram Pokļevinskis nekavējoties izpilda nāves sodu, ko Ēvalds Ribulis kā atmiņu stāstījumu ir aprakstījis savā publikācijā „Mārtiņos”.

Atriebības akcija, ko organizēja Mārtiņš Pokļevinskis 1949 gada vasarā, uz Jēkabpils-Viesītes šosejas nogalinot čekas apriņķa priekšnieku majoru Sokolovu un viņa pavadoņus, bez šaubām bija visīstākā atmaksa par desmitiem tūkstošu izsūtītajiem tēviem, mātēm, bērniem.

"Jaunais Vēstnesis" 21.marts, Haralds Bruņinieks

S(LTp)A Jēkabpils partizānu pulka 1. bataljona komandieris un komandiera vietas izpildītājs Mārtiņš Pokļevinskis ( '' Mārtiņš '' 1902 - 1951 ) . Sagūstīts 17.07.1950. Nošauts Rīgas Centrālcietumā 09.05.1951.