Mariss Ivars Georgs Jansons bija pasaulslavens latviešu diriģents.

Dzimis Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā Rīgā latviešu diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē.

Māte, pēc tautības ebrejiete, Marisa Jansona dzimšanas laikā slēpās no nacistiem, bet mātes tēvs un brālis gāja bojā Rīgas geto.

1946. gadā Marisa tēvs Arvīds Jansons tika uzaicināts strādāt par Jevgeņija Mravinska asistentu Leņingradas filharmonijā.

1956. gadā ģimene pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur tēvs bija diriģents Ļeņingradas filharmonijā.

Mariss Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā, papildinājās pie Hansa Svarovska Vīnes Mūzikas augstskolā (1969) un pie Herberta fon Karajana Zalcburgā.

No 1973. gada vadīja daudzus slavenus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV.

1996. gadā Operas La Bohème diriģēšanas laikā Oslo pārcieta smagu sirdlēkmi.

Kopš 2003. gada Mariss Jansons ir Bavārijas Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Maestro bijis Oslo Filharmoniskā orķestra, Pitsburgas simfoniskā orķestra, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra galvenais diriģents un Londonas Filharmoniskā orķestra galvenais viesdiriģents. 

2005. gadā saņēma “Grammy” balvu kategorijā “Labākā orķestra uzstāšanās” par Dmitrija Šostakoviča 13. simfonijas ierakstu Bavārijas Radio simfoniskā orķestra un kora izpildījumā.

2006. gadā diriģentam tika pasniegts arī augstākais Latvijas valsts apbalvojums - Triju Zvaigžņu ordenis

Par savu izcilo darbu viņš ir saņēmis vairākus starptautiskus apbalvojumus - Austrijas valsts apbalvojumu Goda krustu par nopelniem mākslā un zinātnē, Norvēģijas valsts Komandiera Zvaigznes ordeni, Londonas Karaliskās filharmonijas Gada diriģenta titulu u.c.

2015. gadā -"Lielās mūzikas balvas 2014" ieguvējs par mūža ieguldījumu

2006., 2012. un 2016. gadā Jansons vadījis Vīnes filharmonijas Jaunā Gada koncertus.

2017. gada novembrī diriģentam tika piešķirts viens no augstākajiem pagodinājumiem pasaulē - Lielbritānijas Karaliskās filharmonijas biedrības zelta medaļa

2018. gada janvārī Berlīnes filharmoniķi, iecēla Marisu Jansonu par savu goda biedru.

2018. gadā mūziķis saņēmis arī Dānijas augstāko apbalvojumu mūzikā - Leonijas Zonnigas balvu.

Diriģents ilgstoši cieta no sirds slimības un pagājušā gada laikā daudz slimoja. Tiek pieminēts, ka no iedzimtas sirds slimības mira arī Marisa Jansona tēvs, diriģents Arvīds Jansons.

****

Tieši Sanktpēterburgā Jansons stājās pie slavenā Mravinska orķestra diriģenta pults, tikās ar Dmitriju Šostakoviču – te guvis dāsnu ceļa maizi savam mūziķa ceļam. Un šis ceļš bijis patiesi dāsns – kā galvenajam diriģentam vadot Oslo, Pitsburgas, Amsterdamas karalisko “Concertgebouw”, un viņa pēdējo lolojumu – Bavārijas Radio orķestri. Un kur nu vēl Londonas, Vīnes un Berlīnes filharmoniķi.

“Atceros, ka sākumā viņš bija ļoti kompleksains. Viņu mulsināja tas, kā no mazas Latvijas viņš ir nokļuvis lielajā Krievijā. Viņš baidījās no visa. Baidījās runāt krieviski, pieļāva kļūdas diktātos. Bet viņš bija tik apdāvināts, ka drīz vien to visu pārvarēja – talanta un sirds spēka vadīts, pateicoties mammas un tēva gēniem. No tiem nāca gēnu kultūra, bet Krievija viņam iedeva mērogu, un viņš kļuva par pasaules mūziķi Krievijas un visas pasaules kultūras rāmī,” atmiņās dalījās Sanktpēterburgas Konservatorijas profesore Irīna Tatārinova.

2019.gada  5. decembrī, pieminot Marisu Jansonu, mainīta arī nacionālās LTV1 programma – pēc “Panorāmas”, pulksten 21.15, var noskatīties videofilmu «Mariss Jansons», pulksten 23.30 raidījumu – «Satikšanās. Mariss Jansons un Raimonds Pauls», bet pusnaktī – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 90. sezonas atklāšanas koncertu ar pianista Raimonda Paula un diriģenta Marisa Jansona piedalīšanos.