LZA īstenais loceklis, habilitētais fizikas doktors, profesors, akadēmiķis (1993)

Māris piedzima 1936. gada 2. augustā Rīgā fiziķu Almas (1908–1987) un Ludviga (1909– 1958) Jansonu ģimenē kā pirmais bērns, māsas - Sarma Ozola, Līga, brālis - Jānis. Jau no bērnības viņam bija laime atrasties modernās zinātnes piesātinātā gaisotnē gan mājās, ieklausoties vecāku diskusijās un meklējot nesaprasto daudzajās fizikas grāmatās, gan arī apmeklējot vecāku darba vietas. 1943. gadā viņš sāka mācīties Rīgas 23. pamatskolā, pēc kuras beigšanas 1949. gadā turpināja mācības Rīgas 1. vidusskolā.

Beidzis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti (1960), pēc studijām tur darbojies līdz mūža pēdējai dienai,

No 1979.g. LVU Spektroskopijas problēmu laboratorijas vadītājs.1985. gadā ieguvis zinātņu doktora grādu. Spektroskopijas nodaļas vadītājs (1979—1993) un vienlaikus arī Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs (1989—1993).

Kopš 1994. gada vadīja Atomfizikas un spektroskopijas institūtu. Atzīts speciālists elementāro procesu (fotoierosmes, fotosabrukšanas, fotodisociācijas u.c.) un enerģijas pārneses pētījumos vielas gāzveida fāzē ar modernās lāzeru spektroskopijas metodēm.

Publicējis ap 100 zinātnisku rakstu, arī monogrāfiju par procesiem sārmzemju plazmā (1988).

LZA Ludviga un Māra Jansonu balva jaunajiem zinātniekiem par labāko darbu fizikā iedibināta ar LZA Senāta 1998.gada 22.septembra lēmumu. LZA Ludviga un Māra Jansonu balvas laureāti ir H. Rjabovs (1999), A.Kuļšs (2000), O.Nikolajeva (2001). 

Avots: Zvaigžņotā debess, 2007