Pianiste, dzimusi 13. aprilī 1908.gadā Krievijā, Samārā. Muzikālo izglītību, ļoti plašu, ieguvusi pie saviem vecākiem, klavieru spēlē — pie mātes Nadeždas, teorētiskos priekšmetos un dziedāšanā pie tēva, prof. Jēk. Kārkliņa. 1926.gada rudenī iestājusies Latv. konservatorijā, prof. P. Šuberta klavieru klasē, beidz konservatoriju viena gada laikā 1927.gada pavasarī ar brīvmākslinieces grādu kā laureāte. Pēc tam papildinās Parīzē, klavierspēlē pie Filipa un Tarnovska, dziedāšanā pie Abrāmovas un Rubān. Kā pianiste uzstājusies prof. J. Vītola jubilejas koncertā, vairākos citos koncertos. 1928.gada rudenī dod savu patstāvīgu klaviervakaru Melngalvju zālē, tad Ventspilī. Kā Latvijas konservatorijas absolvente - laureāte, konservatorijas sūtīta, spēlēja Varšavā, jauno mākslinieku apmaiņas koncertā. Parīzē vairākkārt spēlējusi Latvijas sūtniecības muzikālos vakaros. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)

1936.gadā „Wieczor VVarszawskl" raksta: "Kārkllnas-Olavas koncerts ir ievērojamākais notikums mūzikas dzīvē pagājušā nedēlā. Kārkliņa-Olava Ir ļoti muzikāla māksliniece, kas pārveidojusies no pianistes liela vēriena dziedātājā. Viņai ir brīnišķa  balss Izteiksme, spēks un plašums, laba dikclja. Kārkliņa-Olava ir pirmklasīga operdziedātāja."

Bet izdevums "Intīmā Rīga" 1934.gadā raksta:  Marīna Kārkliņš-Olavs lepojas ar daudziem vērtīgiem dārgakmeņiem, kādi nav nevienam mūsu miljonāram. Viņai pēdējā koncertā kā balvu no nezināmas puses pasniedza brīnišķīgu krievu briljantu rokas sprādzi, kam tīri nenosakāma vērtība. Mūsu lepnās "dārgmetālu dāmas" acis  vien noblisināja. Jā, krievu zeme,  krievu zeme, vēl tagad ir zelta zeme. Kārkliņš-Olavs ir lepnākā un štātīgākā mūsu diplomātu kundze."

"Brīvā zeme" 1938.gadā raksta: "Latviešu dziesma skanējusi tālu pār visiem kontinentiem un drīz aizskanēs arī pēdējā — Dienvidamerikā. Mūsu dziedātāja Marīna Kārkliņa noslēgusi līgumu ar turienes operu un dziedās Argentīnā, Peru, Brazīlijā, Urugvajā un Čīlē. Kārkliņas augsti kulturālā māksla cildināta mūsu zemē un ārzemēs.

Dziedātāja savus panākumus guvusi ar stingru darbu, tomēr par tālo ceļu jau ilgi atpakaļ viņai likusi domāt māņticīga nojausma. Kādreiz viņai kārtīs izlikls tāls ceļš un panākumi. Ka ceļš ir, to zinu, vai panākumi būs, to ceru, — domā māksliniece, parakstījusi līgumu par uzstāšanos operās „M-me Bulterfly" , "Bohēma", „Fausts", „Loengrīns" un „Pajaco", kur par katru izrādi nolīgts 125 dolāru liels honorārs. Pēc 8. marta Marīna Kārkliņa atstās dzimteni. "Tālajā ceļojumā," teic māksliniece, "mani sagaida liels darbs un tam gatavojos jau vasaru jūrmalā, iestudējot partijas ar Itāļu diriģentu Indovino."

Grūti paredzams, kad Marina Kārkliņa atgriezīsies dzimtenē. Māksliniecei žēl šķirties un savā rītdienas koncertā Melngalvju zāiē viņa atvadīsies no draugiem un cienītājiem. Koncertā viņa dziedās mūsu komponistu Vītola un Jāņa Mediņa un cittautu — itāļu, spāniešu, vācu un krievu dziesmas. Dziedātāja mūsu zemē vēloties rādīt cittautu dziesmas un mūzikas kultūru, turpretī ārzemēs par pienākumu uzskata dziedāt latviešu dziesmas. Arī Dienvidamerikā Kārkliņa cer veltīt kādu koncertu tikai latviešu dziesmai."

1946.gada "Latvju ziņas" raksta: "Pēc spoža karjeras sākuma Rīgā Marina Kārkliņa aizbrauca un dažus gadus pavadīja Buenos-Airesā, kur guva daudz cienītāju. Kā ziņo turienes mēnešraksts "Latvija", Kārkliņa apprecējusies ar amerikāni Smitu un pārcēlusies uz dzīvi Ņujorkā."

***************

Marinas vecāki arī bija mūziķi: tēvs Jēkabs Kārkliņš (☼1867. gada 25. marts – †1960. gada 11. novembris) no Kokneses “Rudušiem” bija dziedātājs un mūzikas pedagogs, Latvijas Konservatorijas docents, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni; māte Nadežda Tihonova (☼1878. gada 25. februāris – †1943. gada 26. maijs) dzimusi Tiflisā (patlaban Tbilisi), Gruzijā, bija Latvijas Konservatorijas profesore, pianiste. Vecāki 1931. gadā izšķīrās. Marina mūža nogali dzīvoja ASV.