Marija Brinka dzimusi Kārļa Brinka un viņa sievas Rozālijas (dzim. Bardzevica) ģimenē. [16] Dzimšanas vieta – Kauņas guberņa, Panevēžas apriņķis, [3, 5] Popiancku pagasts. [5]

Brālis – Antons (23.08.1873-07.10.1925). [16]

Ticība: katoļticīga. [1, 3, 5] 

Tautība: lietuviete, [5] vēlāk – poliete. [1]

Pavalstniecība – Krievijas, vēlāk – Latvijas pilsonība. [3, 5] Pilsones iekšzemes pase izdota 11.12.1920 [1] un 13.09.1927. [3]

Izglītību ieguvusi mājās. Valodu prasmes: latviski – runājusi, bet rakstīt pratusi daļēji, krieviski, lietuviski, poliski – runājusi, bet rakstīt nepratusi. Sarunvaloda ģimenē bijusi poļu valoda.

Laulājusies ar Franci Tokaru [5] ?.

Bērni: dēli – Ādolfs, Jānis un Francis; meitas – Viktorija un Jadviga Kristīne. [4]

Nodarbošanās: mājsaimniece. [1, 3, 5]

Ar dzīvesbiedru skaitījusies piederīga Kauņas guberņai, apgabalam, kas neietilpa Latvijas teritorijā, tādēļ 01.12.1919, pēc  aptuveni 50 gadu nodzīvošanas Rīgā, abi kopā lūguši viņus uzņemt Latvijas pavalstniecībā. Iesniedzot Iekšlietu ministram lūgumrakstu par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā, 21.10.1920 Rīgas prefektūras ārsts devis slēdzienu par veselības stāvokli, apliecinot, ka varējusi strādāt „mērenus” darbus, piemēram, vadīt saimniecību, jo vecuma dēļ novērojamas sirds asinsvadu pārkaļķošanās pazīmes. Tā kā abi laulātie bijuši spējīgi paši sevi uzturēt un politiskās uzticamības ziņā par viņiem nekas „šaubīgs nav manīts”, tad ar Ministru kabineta 12.11.1920 lēmumu Francis Tokars ar sievu Mariju uzņemti Latvijas pavalstniecībā. Svinīgo zvērestu nodevuši Rīgā 26.11.1920. [5]

27.09.1920 [15] administratīvi sodīta [7, 15] ar 100 rubļu soda naudu vai 14 dienām cietumā [15] par viltota piena nodošanu pilsētas Pārtikas valdei. [7, 15]

Kā Rīgas Namsaimnieku biedrības Kara slimnīcas rajona sekcijas biedre ziedojusi: [6, 8, 11]

• 1937. g. janvārī Ls 1,- Uzvaras laukuma izbūvei; [8, 11]
• 1939. g. novembrī Ls 10,- Valsts aizsardzības fondam. [6, A]

Dzīvojusi Kauņas guberņā, Vilkomiras apriņķī, Šmudecku pagastā. Kopš 1870. g. dzīvojusi Rīgā, Ieroču ielā 10, bet no 08.08.1912 – Rīgā, Invalīdu ielā 6, personīgā divstāvu koka mājā ar pagalmu, [5] apdzīvojot 12., [1] 6., [5] 1. [3, 5]  un 2. dzīvokli.3

Mirusi plkst. 8:00 [16] Rīgā [12, 16] 75 gadu vecumā. Nāves cēlonis: haemorrhagia cerebri (asinsizplūdums smadzenēs).

Apbedīta Rīgā, Miķeļa kapsētā. [16]

Pēc nāves Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļā atklāts mantojums. [2, 12]   

02.05.1939 Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas atklātā tiesas sēdē izskatīta mirušo Franča Tokara un viņa sievas Marijas, dzim. Brinks, mantojuma lieta. Tā kā tiesai neviens nebija iesniedzis mantojuma atstājēju rīkojumu nāves gadījumam (testamentu vai mantojuma līgumu), tad atbilstoši Civillikumam viņu mantojums pārgājis likumiskiem mantiniekiem. Likumiskas mantošanas tiesības pieteikušas viņu meitas: Jadviga-Kristīne Vilsons, dzim. Tokars, un Viktorija Tokars. Pēc lūdzēju paziņojuma šis mantojums:

• sastāvējis no nekustama īpašuma Rīgas pilsētas otrā hipotēku iecirknī, ar zemesgrāmatas 1456. numuru;
• pēc likuma novērtēts uz Ls 4000,-.

Apgabaltiesa nolēmusi: apstiprināt mantošanas tiesībās uz mirušo Franča un Marijas Tokaru mantojumu līdzīgās daļās viņu meitas; nepiedzīt no mantiniecēm mantojuma nodevu, bet piedzīt aktu nodevas Ls 3,-; piesūtīt nodokļu departamentam šī lēmuma norakstu; atzīt par dzēstām visas uz šo mantojumu līdz šim laikam nepieteiktās tiesības un prasības. 

02.06.1939 Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļa izdevusi lietas Nr. 1546 norakstu Jadvigai-Kristīnei Vilsons ar atzīmi, ka lēmums likumā paredzētā laikā nav ticis pārsūdzēts un ka aktu nodeva Ls 3,- samaksāta zīmognodevās.

05.06.1939 Rīgas notārs Jānis Krūklands, pamatojoties uz viņam doto J.K. Vilsons pilnvarojumu, Rīgas zemesgrāmatu nodaļai, iesniedzot obligāciju – zemesgrāmatu aktu, nostiprinātu uz iepriekš minēto nekustamo īpašumu, uz kuras izdarīts uzraksts par tās dzēšanu, lūdzis dzēst augšminēto obligāciju attiecīgās zemesgrāmatās, neizdodot lēmuma norakstu. Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 06.06.1939 Rīgas  zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērojot lūgumu ar žurnāla Nr. 3214, nolēma: Rīgas pilsētas otrā hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 1456. nodalījumā, IV daļas 4. ailē ierakstīt: 11.01.1910 ar žurnāla Nr. 95 nostiprinātā hipotēka par 5200 rbļ. dzēsta.

Tajā pašā dienā,  iesniedzot Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas lēmuma norakstu un norakstu zemesgrāmatas aktam, Jadviga-Kristīne Vilsons, dzim. Tokars, uz pilnvarojuma pamata Rīgas zemesgrāmatu nodaļai lūgusi nostiprināt attiecīgajās zemesgrāmatās nelaiķu vecāku atstāto mantojumu – nekustamo īpašumu – līdzīgās daļās uz viņas un Viktorijas Tokars vārda, pēcāk izdodot zemesgrāmatas aktu. Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 06.06.1939 Rīgas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērojot lūgumu ar žurnāla Nr. 3215, nolēma: Rīgas pilsētas otrā hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 1456. nodalījumā, II daļas 1. ailē ierakstīt: uz Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas 02.05.1939 lēmuma un Likuma par dalītu īpašuma tiesību atcelšanu 33. p. pamata īpašuma tiesības nostiprinātas līdzīgās daļās Jadvigai-Kristīnei Vilsons, dzim. Tokars, un Viktorijai Tokars. [2]

1939. g. Rīgas pilsētas Nekustamu īpašumu valde par virsīpašuma tiesībām, kuras galvaspilsētai piederējušas uz gruntsgabalu II hipotēku iecirknī zemesgrāmatu 1456. nodaļā, gruntsgabala 17. grupas Nr. 98 (Invalīdu ielā 6), noteikusi Ls 244,80 lielu izpirkuma maksu. Par 510 m2 lielā nekustamā īpašuma īpašniekiem norādīti Marija un Francis Tokari, [10] jo meitas vēl nebija apstiprinātas mantojuma tiesībās. No izpirkuma maksas katram līdzīpašniekam bijusi jāmaksā tāda izpirkuma daļa, kāda ideālā daļa viņam no nekustamā īpašuma piederējusi. [10] Faktisko līgumu ar Nekustamu īpašumu valdi slēgušas abas mantinieces. Turklāt tajā īpašnieces apņēmušās samaksāt Ls 236,80 lielu izpirkuma maksu. Līgums paredzējis, ka uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatās ievestas Rīgas pilsētai par labu ķīlu tiesības izpirkuma maksas atlikuma – Ls 136,80 – apmērā, līdz ar 6 % no šīs summas, sākot no 01.01.1939. Šīs ķīlu tiesības stājušās spēkā dalīta īpašuma ķīlu tiesību vietā un bijušas primāras attiecībā pret visām zemesgrāmatās agrāk nostiprinātajām ķīlu tiesībām. Līguma parakstīšana paredzēja atsavināšanas nodevas (Ls 12,-), zīmognodevas (Ls 2,40) un zīmognodevas par nodibināmām ķīlu tiesībām (Ls 1,40) apmaksu Rīgas Nekustamu īpašumu valdes kasē. Iemaksas veiktas 14.09.1939.

Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 31.08.1940 Rīgas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērojot lūgumu ar žurnāla Nr. 7062, nolēma: Rīgas pilsētas otrā hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 1456. nodalījumā, IV daļas 1. un 2. ailē ierakstīt: uz 14.09.1939 līguma pamata nostiprināta Rīgas pilsētas labā hipotēka Ls 136,80 apmērā, saskaņā ar Likumu par dalītu īpašuma tiesību atcelšanu noteiktās izpirkuma maksas atlikuma nodrošināšanai. [2]

_______________________________                                                                                          

A Valsts aizsardzības spēju stiprināšanai nodibinātais Valsts aizsardzības fonds dibināts 04.04.1938. Fonda līdzekļus veidojušas valsts, nekustamās mantas īpašnieku, darba devēju, importētāju un dzelzceļu iemaksas, fonda mantas ienākumi un labprātīgas iemaksas. [13] 31.10.1939 sagatavots Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža aicinājums atbalstīt ar ziedojumiem valsts drošību, labprātīgi ziedojot Valsts aizsardzības fondā no 01.11.1939-30.11.1939. [14] Rīgas namsaimnieki, atsaucoties aicinājumam, brīvprātīgos ziedojumus varējuši nodot biedrības birojā, Kongresu laukumā, kā arī no novembra vidus, sagaidot mājās biedrības dāmu komitejas dalībnieces un sekciju amatpersonas. [9] Domājams, ziedojumu Marijas Tokares vārdā veicis kāds no ģimenes locekļiem.   

Avoti:

1. LVVA, 1376. f., 2. apr., 12288. l., 151. lp. o.p.-152. lp.
2. LVVA, 1615. f., 4. apr., 2231. l.
3. LVVA, 2942. f., 1. apr., 5385. l.
4. LVVA, 2942. f. 2. apr., 2965. l.
5. LVVA, 3234. f., 2. apr., 3214. l.
6. Jauni talcinieku pulki valsts aizsardzības stiprināšanā. Latvijas Kareivis, Nr. 278 (1939, 7. dec.), 4.-5. lpp.

T.p. arī

Mūsu armijai. Rīts, Nr. 3 (1940, 4. janv.), 2. lpp.

Tauta tēvzemei. Brīvā Zeme, Nr. 2 (1940, 3. janv.), 2. lpp.

7. Riga. Administratiwi soditi. Latwijas Sargs, Nr. 222 (1920, 30. sept.), [3.] lpp.

8. Rīgas namīpašnieku ziedojumi Uzvaras laukuma izbūvei. Mūsu Īpašums, Nr. 3 (1937, 15. janv.), 6.-7. lpp.

9. Rīgas namsaimnieki ziedojumus varēs nodot mājās. Rīts, Nr. 318 (1939, 17. nov.), 9. lpp.

10. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde… Valdības Vēstnesis, Nr. 70 (1939, 25. marts), 5.-7. lpp.

11. Strādāsim Latvijai! Brīvā Zeme, Nr. 9 (1937, 13. janv.), 2. lpp.

T.p. arī

Ulmanis, K. Jeder Tag bringt neue Spenden. Rigasche Runschau, Nr. 10 (1937, 14. Jan.), S. 5.

Ulmanis, K. Uzvaras laukuma talcenieki (140. turpinājums). Latvijas Kareivis, Nr. 9 (1937, 13. janv.), 2. lpp.

Ziedojumi darbam, kuŗā tauta ieliek sirdi. Jaunākās Ziņas, Nr. 9 (1937, 13. janv.), 2. lpp.

12. Tiesu sludinājumi. Rīgas apgabalt.[iesas] 3. civilnodaļa… Valdības Vēstnesis, Nr. 21 (1939, 26. janv.), 4. lpp.

13. Ulmanis, K. Likums par Valsts aizsardzības fondu. Likumu un Ministŗu Kabineta Noteikumu Krājums, Nr. 12 (1938, 9. apr.), 226.-227. lpp.

14. Ulmanis, K., Balodis, J. Aicinājums. Pašvaldības Darbs, Nr. 11 (1939, nov.), [269.] lpp.

15. Weetejās siņas. Administratiwi soditi 27. sept.[brī]… Jaunakās Siņas, Nr. 223 (1920, 29. sept.), 5. lpp.

16. Foto un dokumenti no personīgā arhīva.