Ludviks Mieroslavskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
17.01.1814
Miršanas datums:
22.11.1878
Papildu vārdi:
Ludwik Mierosławski, Людвик Мерославский, Liudvikas Mieroslavskis, Людвік Мерославський
Kategorijas:
Dzejnieks, Muižnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, Politiķis, Rakstnieks, Vēsturnieks, Ģenerālis
Tautība:
 francūzis, polis
Kapsēta:
Montparnasas kapsēta Parīzē

Ludviks Mieroslavskis bija poļu atbrīvošanās kustības no Krievijas okupācijas dalībnieks, ģenerālis, rakstnieks.

Dzimis Francijā, poļu emigranta Adama Kaspera Meroslavska un franču muižnieces  Kamillas Notes De Voplo ģimenē; bet audzināšanā vislielākie nopelni krusttēva, Napoleona karaspēka, poļu korpusa ģenerāļa, D'Avū ģimenei.

1820. gadā ģimene pārcēlās uz Polijas neokupēto daļu, kur mācījies Lomžas un Kališes skolās.

Krusttēva ietekmē sācis dienestu 5. kājnieku pulkā

1830. gadā sacelšanās dalībnieks pret Krievijas okupāciju. Piedalījies vairākās kaujās, bet pēc atbrīvošanās spēku sakāves- atkāpies uz Austrijas kontrolēto Galīciju, vēlāk emigrējis uz Franciju.

Francijā iesaistījies radikālās (bruņotu teroru atbalstošās) organizācijās.

1834. gadā iestājies organizācijā "Jaunā Polija" (Mloda Polska).

No 1836. gada Parīzes poļu literārās biedrības dalībnieks (Towarzystwo Literackie)

No 1839. gada -poļu emigrācijas apvienības (Zjednoczenie Emigracji Polskiej) biedrs.

No 1843. gada-Polijas Demokrātiskās biedrības viens no vadītājiem. 

Aktīvs Polijas bruņotās sacelšanās idejas aizstāvis. Iecelts par  Prūsijas okupētās Polijas daļas militāro vienību vadītāju.

1845. gadā ieradies Prūsijā, piedalījies slepenās sapulcēs.

1846. gada februārī arestēts, 1847. gadā Berlīnē viņam piespriests nāves sods, kas vēlāk nomainīts pret mūža ieslodzījumu, taču jau 1848. gada martā izkļuvis no cietuma revolūcijas laikā.

1848. gada 28. martā ieradies Poznaņā un sācis organizēt brīvprātīgo vienības.

Prūsijas varas iestādes sākumā uzsākušas sarunas ar viņu, taču kad Mieroslavskis pieprasīja Polijai nodot ar;i Poznaņas vācu apdzīvotās daļas, kā arī sācis terorizēt vācu iedzīvotājus, prūšu ģenerālis Kolombs ātri sakāva slikti apbruņotos un neapmācītos sacelšanās dalībniekus, piespieda tos atkāptieslīdz robežai ar Krieviju un kapitulēt.

1848. gada jūnijā Mieroslavskis tomēr tiek atbrīvots, galvenokārt, pateicoties franču diplomātiem. 

1849. gada martā- aprīlī- pievienojies Garibaldi itāļu brīvības cīnītājiem pret Austroungāriju. Viņa vadītās vienības cieš sakāvi.

Vadījis sacelšanās dalībniekus Bādenē, cieš sakāvi pie Raštates un atgriezās Parīzē.

1853. gadā nodibināja biedrību Poļu Loks (Kolo Polskie).

1860.g. komandē Garibaldi Internacionālo leģionu

1861. gadā vada poļuitāļu militāro skolu Ģenujā

1863. gada sākumā ieradās Polijā un tika iecelts par sacelšanās Diktatoru.

Pārgājis robežu un 12 dažādu tautību virsnieku vadībā sācis organizēt militārās vienības, kas vēlāk izauga līdz apmēram 400-500 cilvēku lielam bruņotam grupējumam

1863. gada 7.(12.) februārī grupa saūrās ar Šildera-Šuldnera pulka (60 kazaki, 50 robežsargi) vienību, kurai ātri izdevās izklīdināt Miroslavska grupu, kā arī ieņemt tā nometni, sagrābt apbruņojumu, zirgs un pat Mieroslavska saraksti. Mieroslavska grupas paliekas vēlreiz tika sakautas pie Trojačincevas un pats Mieroslavskis aizbēga uz Parīzi

1865. gadā Mieroslavskis atjaunoja poļu Demokrātisko biedrību.

1870/ gadā nesaskaņu rezultātā tika atcelts no  grupas vadītāja amata, izslēgts no grupas, bet pati grupa iekļāvās poļu Emigrācijas  Svienībā.

Miris Parīzē.

Darbi:

  • Histoire de la revolution de Pologne, (1836—1838);
  • Powstanie narodu polskiego w roku 1830 i 1831 roku (1845)
  • Powstanie 1830 (1845-87)
  • Rozbiór krytyczny kampanii poznańskiej w roku 1848 (1852)
  • Pamiętnik Mierosławskiego. 1861—1863 (1924)

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        26.05.1831 | Ostrolekas kauja

        Viena no nozīmīgākajām poļu kaujām pret krievu okupācijas karaspēku 1831. gada poļu sacelšanās laikā

        Pievieno atmiņas

        21.02.1846 | Wybuchło powstanie krakowskie

        Powstanie krakowskie , rewolucja krakowska (od 21 lutego do 4 marca 1846 roku) – próba ogólnonarodowego powstania pod hasłami demokracji, podjęta w Wolnym Mieście Krakowie (do nielicznych nieudanych wystąpień zbrojnych doszło także w trzech zaborach, głównie w Galicji).

        Pievieno atmiņas

        23.03.1848 | Sākās Pirmais Itālijas Neatkarības karš

        Pievieno atmiņas

        29.04.1859 | Sākās 2. Itālijas neatkarības karš

        Pievieno atmiņas

        22.01.1863 | Sākās sacelšanās Krievijas okupētajās Polijas-Lietuvas teritorijās, arī Latgalē

        Pievieno atmiņas

        26.01.1863 | Ludwik Mierosławski został dyktatorem powstania styczniowego.

        Pievieno atmiņas

        Birkas