Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.

Dzimis 1870. gada 14. septembrī Džūkstes pagasta "Rīpelēs".

1886.g. -1889.g. mācījās Džūkstes skolā, kur viņa skolotājs bija Lerhs-Puškaitis un Irlavas skolotāju seminārā , kur uzsāka latviešu folkloras vākšanu.

1891.g. -1895.g. studēja Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultātē, publicēja pirmo pētījumu par tautas dziesmu metriku.

1891.g. -1895.g. luterāņu mācītāja palīgs Smiltenē,

1889.g. -1904.g.vācu valodas virsskolotājs un luterāņu draudzes mācītājs Kijevā .

1900.g. publicēja pirmo dzejoļu krājumu "Ceļi un teki"

1904. gadā L. Bērziņš atgriezās dzimtenē un līdz 1909.gadam vadīja Jēkabpils tirdzniecības skolu .

1909. gadā kopā ar mācītāju Šmidhenu nodibināja Dubultu ģimnāziju, kuru vadīja līdz 1915. gadam.

Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās, darbojās Tērbatas ģimnāzijā.

1918. gadā bija Limbažu draudzes mācītājs un vidusskolas direktors.

1922.g. izdeva jaunu baznīcas dziesmu grāmatu, šajā pašā gadā L.Berziņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par latviešu literatūras docentu Latvijas Universitātē un Rīgas Skolotāju institūta direktoru.

Pētīja latviešu tautasdziesmas, rakstīja dzeju un baznīcas korāļu tekstus.

1935.g.-1937.g..Viņa redakcijā iznāca "Latviešu literatūras vēsture" sešos sējumos.

1944. gadā, otrā pasaules kara beigās emigrēja uz Vāciju,

Kopš 1950. gada dzīvoja ASV, mira Denverā. 1997.gadā pārbedīts Latvijā, Džūkstes kapos.

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

Darbi

• Par tautas dziesmu metriku (1894)
• Chrostophorus Füreccerus (1899)
• Neredzīgais Indriķis (1900)
• Dievs latviešu mitoloģijā (1900)
• dzejoļu krajums "Ceļi un teki" (1900, atk. 1924)
• "Jaunā dziesmu grāmata" (1922)
• Nevācu Opics (1925)
• Epitets latviešu tautas dziesmās (1926)
• Brencis (1926)
• Latviešu tautas dzejas nozares (1927)
• Satīra un humors latviešu latviešu tautas dziesmās (1927)
• Kristofors Fürekers (1928)
• Latviešu literatūras vēsture. 6 sējumi, L.Bērziņa redakcijā (1935-1937)
• Greznas dziesmas. Rīga: Zinātne, 2007. - 303 lpp. (pētījums par latviešu tautas dziesmu vākšanas, publicēšanas un novērtējuma vēsturi no 16. līdz 19. gs.)

Piemiņa

• Ēkā Jūrmalā, kurā Ludis Bērziņš dzīvoja no 1934. gada līdz 1944. gadam, iekārtots viņa memoriālais muzejs. Adrese: J. Poruka prospekts 27, Jaundubulti, Jūrmala.