Dzimis Nurmuižas (Laucienes) pagasta laukstrādnieka ģimenē. Izglītojies pilsētas skolā. 

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. gadā, dienējis kara transportā, vēlāk pārcelts uz 35. mortīru divizionu. No 1918. gada septembra dienējis Ziemeļarmijā. Apbalvots ar Jura krusta IV šķ. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 7. oktobrī Rīgā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

1920. gada janvārī Latgalē uzbrukumā Arodiniju sādžas virzienā, kad baterijas 2. vadu pārsteidza negaidīta šauteņu un ložmetēju uguns, Kristaps aukstasinīgi sagatavoja kaujai lielgabalu un ar labi mērķētu uguni ienaidnieku apklusināja, kā rezultātā tas panikā atkāpās un pameta trofejas. Par šo varoņdarbu piešķirts Lāčplēša ordenis.

Atvaļināts 1921. gada 2. aprīlī. Bijis jaunsaimnieks Laucienas pagasta Maizītkalnos, nodarbojies arī ar zvejniecību. 

No 1943. gada jūlija līdz 1944. gada rudenim dienējis 313. policijas bataljonā, pavārs. Pēc 2. Pasaules kara strādājis vietējā kolhozā "Dzintarzeme". 

1945. gada 5. novembrī apcietināts. LPSR leTK karaspēka kara tribunāls 1950. gada 23. janvārī  notiesāja viņu  uz 25 gadiem (KPFSR KK 58-la). 1955. gada Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls sodu samazinājis uz 10 gadiem. Atradies ieslodzījumā Molotovas apgabala Soļikamskā, un Usoļlagā līdz 1955. gada 12. oktobrim, kad atbrīvots, atgriezies Latvijā. 

Dzīvojis Mērsragā. Miris 1974. gada 1. martā. Apbedīts Mērsraga kapos.

Avots:lkok.com