Krišjānis Juris Kodis
- Dzimšanas datums:
- 02.03.1890
- Miršanas datums:
- 14.10.1937
- Mūža garums:
- 47
- Dienas kopš dzimšanas:
- 49229
- Gadi kopš dzimšanas:
- 134
- Dienas kopš miršanas:
- 31836
- Gadi kopš miršanas:
- 87
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks
- Kapsēta:
- Struku kapi, Īslīces pagasts
Dzimis Bornsmindes (Īslīces) pag. Jaunkodēs. Izglītojies zemkopības skolā, pēc tam nolicis brīvprātīgā eksāmenus Jelgavas reālskolā. Kantorists kādā muižā Volīnijas guberņā.
Krievu armijā iesaukts 1911. gadā, dienējis par rakstvedi Panevežas kara apgabala priekšnieka pārvaldē. 1915. gadā beidzis apakšvirsnieku apmācības komandu. 1916. gadā beidzis Telavas praporščiku skolu, decembrī pēc paša vēlēšanās pārvietots uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, 1917. gada jūlijā iedalīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, kura sastāvā izcīnījis pēdējās strēlnieku kaujas pie Olaines, Juglas un Jūdažiem. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķ. un Jura krustu, paaugstināts par podporučiku.
1918. gada oktobrī kā brīvprātīgais iestājies krievu Ziemeļarmijā un piedalījies kaujās pret lieliniekiem pie Ostrovas un Latgalē.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 11. decembrī, ieskaitīts par kareivi Neatkarības rotā. Piedalījies visās Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kaujās. Tālāk 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā cīnījies Latgales frontē, Bermonta uzbrukuma dienās kaujās Zemgalē.
1919. g. 26. martā kaujā pie Slokas, kad stipra ienaidnieka ķēde, bruņuautomobiļa atbalstīta, apgrūtināja mūsu karavīru virzīšanos uz priekšu, Krišjānis brīvprātīgi zem spēcīgas uguns aizvilka savu smago ložmetēju ienaidnieka spārnā un atklāja uguni, kā rezultātā ienaidnieks pārtrauca pretuzbrukumu un vērsa uguni pret viņu. Tikmēr mūsu spēkiem radās iespēja bez zaudējumiem triecienā ieņemt Sloku.
Atvaļināts 1920. gada 8. oktobrī, dažus gadus bijis mežsargs Jelgavas virsmežniecībā, vēlāk zemkopis jaunsaimniecībā Īslīces pag. Vidučos.
Pensionēts kā III kategorijas kara invalīds. Apbedīts Īslīces pag. Struku kapsētā.
Avots:lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.