Dzimis Latvijā, Rīgā, kur viņa tēvs turēja krogu Zasulaukā.

Pēc pirmajām skolas gaitām Zasulaukā, Konrāds iestājas Mangaļu Jūrskolā.

Piedalījies 1905. gada revolūcijā.

1907. gadā bēdzis no krievu vajāšanām uz Īriju pie sava tēvoča Kārļa.

Iestājies Dublinas universitātē, beidzis ar inženiera grādu.

1913. gadā ņēmis dalību īru atbrīvošanās cīņās no angļiem, vairākkārt atbalstījis īrus arī vēlāk.

1915. gadā naturalizējies un ieguvis Īrijas pavalstniecību

Precējies ar īrieti Helen Yates

1919. gadā ar sievu atgriezies Latvijā.

Konrāds Pētersons,  lielu ieguldījumu deva arī Latvijas tautsaimniecībā pirmās brīvvalsts laikā.

Atgriezies Latvijā, viņš iesaistījās jaunās valsts ūdens spēka pētīšanas pasākumos. Vēlāk pievērsās kūdras rūpniecībai un kļuva par valsts uzņēmuma „Kūdra" direktoru. 

Par godu Konrāda Pēterona aktīvajai darbībai Latvijas kūdras purvu apguvē pie sava nosaukuma savulaik tika dzelzceļa stacija „Kūdra” uz Rīgas – Tukluma dzelzceļa līnijas. 

Pēc 2. pasaules kara devās bēgļu gaitās.

Bēgļu gaitās K. Pētersons nokļuva Zviedrijā, taču pēc īru valdības, kura zināja par viņa atbalstu īru neatkarības kustībai, uzaicinājuma,  devies atpakaļ uz Īriju un sācis vadīt tur kūdras ieguves rūpniecības uzņēmumu.  Tur viņš izveidoja pirmo pakaišu kūdras fabriku Kilberi purvā. 

Vēlāk tur uzbūvēja divas kūdras fabrikas un Īriju izvirzīja vienā no pirmajām vietām pasaulē kūdras ieguvē un izmantošanā. 

Pensijas gados kādu laiku dzīvojis pie bērniem Kanādā, bet tad agriezies Īrijā.

Apglabāts Ati pilsētiņas kapsētā.

***

MIRIS INŽENIERIS KONRĀDS PETERSONS 

Latvijā viņu vislabāk pazina kā "Kūdras Pētersonu", jo viņa vārds nedalāmi saistās ar Latvijas kūdras rūpniecības attīstību.

K. Pētersona vadībā, īsi pēc 1. pasaules kara, uzsaka plašāku purvu susinašanu un izbūvēja pirmās pakaišu kūdras fabrikas; viņš vadīja Kūdras pārvaldi un pēc tam valsts autonomo uzņēmumu "Kūdra"; viņš piedalījās lielo purvu pētīšanā un kūdras ražošanas projektu izstrādāšanā; cauri 2. pasaules kara gadiem viņš bija a/s "Kūdra" direktors. Kūdra ir Latvijas nozīmīgākais enerģijas avots, un Latvijas saimniecības nākotnes projekti bāzējās uz plaši izveidotu kūdras rūpniecību. Ar K. Pētersonu ir aizgājis varbūt pēdējais no Latvijas kūdras rūpniecības celmlaužiem, un pats galvenais šis rūpniecības veidotājs un cēlējs. 

Konrāds Pētersons dzimis 1888. gada 15. oktobri, Rīgā.

Aktīvi piedalās 1905. gada revolūcijas protesta un streiku organizēšanā, par ko viņu vajā soda ekspedlcijas. 

1906. gada sakumā viņš ar kadu linu kravas kuģi aizbēg uz Angliju, no kurienes pārbrauc uz Dublinu, Īrija, kur viņa tēva brālis ir uzbūvējis un vada pasaulē plaši pazīstamo pīpju fabriku (Peterson pipes).

Dublinā Konrāds turpina izglītību un 1913. gada absolvē Dublinas universitāti, iegūstot būvinženiera grādu. Pēc tam strādā pie Īrijas ūdens spēkstacijas būvēm. 

1919. gada K. Petersons atgriežas dzimtenē. Viņa pirmais darbs ir uzņēmumā "Daugavbūve", kur inž. Razuma vadībā pēta Daugavas ūdensspēka izmantošanas iespējas. 

1921. gadā pariet uz darba (vēlāko tautas labklājības) ministriju par sabiedrisko darbu vadītāju. Sabiedriskos darbos nodarbināja bēgļus, kuri atgriezās no Krievijas, un bezdarbniekus; organizēja kara tranšeju nolīdzināšanu, ceļu būves, grāvju rakšanu purvu susināšanai, pakaišu un kurināmās kūdras sagatavošanu. Ar šo sākās Pētersona darbs kūdras laukā. 

1928. gadā pie tautas labklājības ministrijas nodibināja Kūdras pārvaldi, un tās vadību uzņēmās K. 
Pētersons. Nedaudzos gados izbūvēja pakaišu kūdras fabrikas Ploču purvā pie Liepājas, Salaspils purvā un Petermuižas purvā pie Līvāniem. Kad pie zemkopības ministrijas nodibināja autonomo valsts uzņēmumu Kūdra, tajā ietilpināja visas valsts kūdras fabrikas.

Par Kūdras direktoru iecēla Konrādu Pētersonu. Viņa vadība izbūvēja jaunas kūdras fabrikas un kūdras produkciju vairākkāršoja. 

No 1938. līdz 1940. gadam Pētersons kā zemkopības ministrijas pārstāvis, piedalās Latvijas lielo purvu pētīšanā un izmantošanas projektu izstrādāšanā.

No 1941. līdz 1944. gadam viņš ir a/s Kūdra direktors, kurai pēdējos gados bija vairāk nekā ducis fabriku un gada kopraža pārsniedza 200.000 tonnu. 

1944. gada rudenī K. Pētersonam ar ģimeni laimējās izbēgt uz Zviedriju.

Tur viņš strādāja kā inženieris — konsultants un inspektors pie Zviedrijas valsts kūdras rūpniecības. 1946. gadā Pētersonu aicina Īrijas republika, kur jau ir plaša kurināmās kūdras rūpniecība. 

Pētersons tur uzņēmās Īrijas pirmās pakaišu kūdras fabrikas projektēšanu un izbūvi Kilborri purvā un vēlāk ari Kodnamona purvā. Viņš ari paliek par Kilberri fabrikas vadītāju līdz aiziešanai pensijā.

Kad 1960. gadā nelaimes gadījumā nomirst viņa dzīvesbiedre, K. Pētersons pārceļas uz 
Kanādu un vēl pāris gadus darbojas kā konsultants pie Ņufaundlandas valdības.

Līdz 1980. gadam viņš dzīvoja pie savas meitas un znota, bet pagājušā gada vasarā atgriezās savā otrā dzimtenē — Īrijā, kas viņam arī deva pēdējo dusas vietu Athy pilsētiņas kapsētā, netālu no Kilberri kūdras fabrikas. 

Konrāda Pētersona dzīves un darba līdzgaitnieki viņu atcerēsies kā īstu latviešu patriotu, nepagurstošu cīnītāju, un kā ļoti sirsnīgu un allaž dzīvespriecīgu kollēgu un draugu. 
A. ARĀJS, Laiks