Gustavs Klucis
- Dzimšanas datums:
- 04.01.1895
- Miršanas datums:
- 26.02.1938
- Mūža garums:
- 43
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47464
- Gadi kopš dzimšanas:
- 129
- Dienas kopš miršanas:
- 31705
- Gadi kopš miršanas:
- 86
- Tēva vārds:
- Gustavs
- Papildu vārdi:
- Густав, Клуцис Густавович
- Kategorijas:
- Dizaineris, Gleznotājs, Mākslinieks (-e), Padomju represiju (genocīda) upuris, Strēlnieks, pilsoņu kara dalībnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Butovas poligons, Butovo
Klucis Gustavs, komunistiskās ideoloģijas propagandas veidotājs, mākslinieks, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris. Dzim. 1895, Latvija, Rūjiena; nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-2-26 "
Klucis bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs. Viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viens no ievērojamākiem t.s. "krievu konstruktīvisma" stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā.
Dzimis Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
1913.-1915. gados mācījies "Rīgas pilsētas mākslas skolā" pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Jāņa Roberta Tillberga, 1915.-1917. gados — "Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā" Petrogradā.
Pirmā pasaules kara gados mobilizēts Krievijas impērijas armijā, 9. latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gadā piedalījies Februāra revolūcijā, vēlāk arī Oktobra apvērsumā.
Kopš 1918. gada dzīvojis Maskavā. 1918.-1921. gados turpinājis mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, "Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās" (vēlāk "Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās") pie K. Maļeviča. 1921.-1924. gados darbojies "Mākslinieciskās kultūras institūtā". Strādājis par pedagogu "Poligrāfijas institūtā".
Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa filma "Nepareizais latvietis" par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo likteni. Kinofilmas režisors ir Pēteris Krilovs, producents Uldis Cekulis, operators Andris Priedītis. No 2008. gada 6. augusta Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija.
Avots : Wikipedia
***
Dzimis 1895. gadā, мест. Руен Кенигской вол. Вольмарского уезда (Латвия); латыш; высшее (худож.);
художник ИЗОГИЗа, член Союза работников искусств (родоначальник советского плаката)..
Dzīvoja: Москва, Петровско-Разумовская аллея, д. 6, кв. 23..
Arestēts: 1938. gada 16. janvārī.
Notiesāts: Комиссией НКВД СССР и прокурора СССР 1938. gada 11. februārī.
Inkriminēts: причастности к контрреволюционной националистической организации и терроризме.
Nošauts: 1938. gada 26. februārī.
Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Бутово.
Reabilitēts: 1956. gada 25. augustā.
Avots: Москва, расстрельные списки - Бутовский полигон
Lietas numurs: том II, стр.181, место хранения дела - ГА РФ.
Avoti: memo.ru
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Kārlis Veidemanis | Draugs | |
| 2 |  | Voldemārs Andersons | Draugs | |
| 3 |  | Vera Muhina | Paziņa | |
| 4 |  | Vilhelms Purvītis | Skolotājs | |
| 5 |  | Jānis Roberts Tillbergs | Skolotājs | |
| 6 |  | Rūdolfs Aleksandrs Drēviņš | Domu biedrs |
24.05.1937 | Pasaules izstādes atklāšana Parīzē. Baltijas valstis savu paviljonu apmeklētājiem ver 17. jūnijā.
PSRS izstādes paviljonu iekārto latviešu izcelsmes, Rīgā dzimis mākslinieks Gustavs Klucis. Tajā izstādīta Rīgā dzimušās skulptores Veras Muhinas skulptūra "Strādnieks un kolhozniece". G. Kluci latviskās izcelsmes dēļ likvidē pusgadu vēlāk - 1938. gada februārī- pret nekrievu tautībām (vairāk kā 30 "nacionālās operācijas") vērstā genocīda laikā. Lai gan, īpaši Rietumu vēsturnieku aprindās Krievijas (PSRS) komunistu 1937.-38. gada represijas tiek sauktas par Lielo teroru, un pašā Krievijā par to nemīl runāt vispār, faktiski ignorēts tiek fakts, ka represijas bija "mērķēti" pret Krievijas (PSRS) mazākumtautībām vērstas. To pierāda statistika- Lielā terora laikā no arestētajiem poļiem, latviešiem, somiem u.c. ar nāves sodu tika sodīti vairāk kā 80%, kamēr pašu krievu vidū šis rādītājs nepārsniedza dažus procentus.