Gleznotājs, grafiķis, teātra un dekoratīvās mākslas mākslinieks

Dzimis 1897. gada 9. augusts Cēsīs - nošauts 1938. gada 26. februāris (Maskava)

Mācījies Rīgas gleznotāju biedrības kursos (1915), Mākslu veicināšanas biedrības zīmēšanas skolā Petrogradā (1915-1917).

1916. gadā mobilizēts kara dienestam. 9.latviešu strēlnieku pulkā; oktobra revolūcijas laikā bija Sarkanajā gvardē, atradās Smoļnija aizsardzībā Petrogradā un Kremļa aizsardzībā Maskavā.

1919. gadā nosūtīts turpināt izglītību Valsts Brīvās mākslas studijā - Vkhutemas Maskavā (1919-1922), mācījies P. P. Končalovska vadībā.

Dzīvoja Maskavā. Latviešu kultūras un izglītības biedrības "Prometejs" biedrs (1919). Iestudētas izrādes Petrogradas Jaunajā latviešu teātrī (J. Raiņa Zelta zirgs, 1915) un Maskavas Prometeja biedrības teātrī Skatuve (J. Raiņa Vējs, 1927; B. A. Lavreņeva Razloms, 1933).

1923–1924 viesojies Vācijā; izpildīja zīmējumu sēriju "Berlīnes skati" (1924).

30. gados viņš strādāja saskaņā ar līgumiem ar Maskavas Mākslinieku savienību. Viņš vairākkārt veica radošus braucienus pa PSRS: apmeklēja Uzbekistānu (1929), Dagestānu (1931), Kazahstānu (1934). Izveidojis zīmējumu sēriju "Kaukāzs" (1934).

Viņš izpildīja tematiskas gleznas, portretu gleznotājs, ainavu gleznotājs. Gleznu autors: "Netes portrets" (1923), "Žiguļi" (1925), "Mākslinieka sievas portrets" (1926), "Latviešu strēlnieki zem ērgļa 1919. gadā" (1928), "Ogļu raktuvēs" (1928), "J. F. Fabricius portrets" (1928), "Samarkanda. Vecpilsēta. Uz Registānas ”(1929),“ Domnas numurs 5 ”(1930),“ Sestdienas industrializācija Ļeņingradas ostā ”(1931),“ Ņižņijtagila. Karjerā "(1932)," Kazahstāna. Karaganda. Urbšanas operācijas stepē "(1934)," Uz Oka. Piestātne "(1934); “Sarkanās armijas vīri novāc kokvilnu”, “Latviešu vienību forsēšana pa Dņepru pie Kahovkas. 1920 "(20. gadsimta 30. gadu sākums); sērija "Zvirbuļa kalnos" (1934).

Viņš strādāja par plakātu mākslinieku; plakāta autors: "Būvniecības nozarei nepieciešams augsti kvalificēts personāls" (1930).

Kopš 1918. gada - izstāžu dalībnieks (5. Valsts gleznu izstāde Maskavā). Biedrību "Genesis" (1925-1928), AHRR - AHR biedrs (no 1928). Piedalījusies izstādēs: 1. (1925; Maskava, Saratova, Volgograda, Kazaņa, Ņižņijnovgoroda) un 3 (1931, Sverdlovska, Magņitogorska, Omska, Alma-Ata, Taškenta, Samarkanda u.c.) Valsts mākslas nozares organizētajās ceļojošajās izstādēs. RSFSR Tautas komisariāts RSFSR un Savienības republiku pilsētās; Mūsdienu Maskavas un vietējo mākslinieku gleznu mākslas izstāde (1925), XXI gleznu izstāde, kas veltīta darba varoņiem, sociālistiskās būvniecības šoka strādniekiem un piecgades plāna trešajam, izšķirošajam gadam (1931) Rjazaņā; "Sarkanā armija padomju mākslā", "Sociālistiskā celtniecība padomju mākslā" (abi - 1930), uz industriālās un kolhozu būvniecības reģioniem nosūtīto mākslinieku darbu atskaites (1931), antiimperiālisma izstāde, kas veltīta Starptautiskajai sarkanajai. Diena (1931), Maskavas gleznotāju pavasara izstāde (1935) Maskavā; "RSFSR mākslinieki 15 gadus" (1932-1933) Ļeņingradā un Maskavā; Maskavas mākslinieku gleznu, zīmējumu un grafikas ceļojošā izstāde Harkovā (1932); "XV Sarkanās armijas gadi" (1934-1935) Ļeņingradā, Kijevā, Harkovā. Sarīkojusi personālizstādi Maskavā (1935).

Viņu arestēja 1938. gada naktī no 16. uz 17. janvāri, apsūdzot par piederību kontrrevolucionārai fašistu teroristu organizācijai; vēlāk nošāva Butovas poligonā.

1956. gadā viņš tika reabilitēts pēc nāves.

Jaunrade ir pārstāvēta vairākās muzeju kolekcijās, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ribinskas Valsts vēstures-arhitektūras un mākslas muzejā-rezervātā.

***

Dzimis 1897. gadā, Латвия, г. Венден; латыш; высшее;

художник, работал по договорам с Московским Союзом советских художников.

Dzīvoja: Москва, Болотная ул., д. 18, кв. 43.

Arestēts: 1938. gada 17. janvārī.

Notiesāts: Комиссией НКВД СССР 1938. gada 11. februārī.

Inkriminēts: участии в контрреволюционной нацистской фашистской организации.

Nošauts: 1938. gada 26. februārī.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Бутово.

Reabilitēts: 1956. gada 0. septembrī.

Avots: Москва, расстрельные списки - Бутовский полигон

Lietas numurs: том II, стр.110, место хранения дела - ГА РФ.

***

Veidemanis Kārlis, latvietis, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris. Dzim. 1897, Latvija, Cēsis ; nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1936-2-26 "