Vācu tautības luterāņu mācītājs, zinātnieks, latviešu reliģiskās grāmatniecības vēsturnieks.

Dzimis ierēdņa ģimenē Kēnisbergā. Studējis Kēnigsbergas, Dancigas, Rostokas universitātēs.

1732.gadā introducēts Liepājas vācu draudzē, 1739.–1766. tur strādā kā virsmācītājs. 1744.–1746. bijis Grobiņas diecēzes prāvests. Kopš 1744.gada Kēnigsbergas Vācu biedrības gadabiedrs.

Vācu valodā publicējis latviešu luterāņu baznīcas dziesmu vēsturi “Kurze Geschichte der zum Dienst der Gemeine Jesu in den Herzogthümern Curland und Semgallen gewidmwten lettischen Kirchen- Lieder und ihrer öffentlichen Samlungen” (1751) ar plašiem literāriem pārspriedumiem , grāmatu izdošanas vēsturi, dziesmu autoru norādēm. Darba “Curländische Kirchen-Geschichte“ 3. daļā (1769 un 1770) ietvēris plašu Bībeles izdošanas vēsturi, īpašu vērību veltījot latviešu Bībeles 2. izdevumam 1739, atkārtojis iepriekšējā darba ziņas par baznīcas dziesmām, citējis G. F. Stendera atdzejojumu “Rāms laiks pēc pērkona briesmas”.

Miris Liepājā. 

Avots:  Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”.