Kārlis Krēsliņš uzskatāms par vienu no modernās farmācijas celmlaužiem un praktiskās bakterioloģijas pamatlicējiem Krievijā.

Dzimis 1860.gadā Raunas Saveļu mājās. Kā zemnieka dēls uzsācis skolas gaitas Mārtiņa pagastskolā, pēc tam turpinājis mācīties Raunas draudzes skolā.

1880.gadā beidz Cēsu apriņķa skolu (tajā mācījušies arī Eduards Veidenbaums, J.Poruks u.c.) kā labākais skolnieks. K.Krēsliņš vēlas kļūt par skolotāju, taču no Valkas skolotāju semināra atsakās muzikas neprašanas dēļ. 

No 1881.līdz 1884.gadam strādā kā māceklis Cēsu aptiekāra un pilsētas galvas Johana Trampedaha aptiekā. (Aptieka dibināta 1820.gadā, slēgta – 1939.) Vēlāk – kā aptiekāra palīgs.   

No 1888.līdz 1890.gadam studē Tērbatā.

1891.gadā aizstāv maģistra disertāciju. Pārceļas uz Pēterburgu, kur Kristaps Helmanis (atklājis maleīna diagnostikas pierādīšanu) aicina Krēsliņu nākt strādāt Eksperimentālās Medicīnas institūtā par līdzstrādnieku.   

No 1894.līdz 1898.gadam K.Krēsliņš ir Krievijas Farmācijas žurnāla redaktors (vēlāk par to kļūst E.Svirlovskis).   

No 1895.līdz 1898.gadam Krēsliņš ir Pēterburgas Farmaceitu biedrības ķīmiskās laboratorijas vadītājs.

No 1905.gada līdz 1908.gadam Krēliņš ir Krievijas Farmaceitu biedrības prezidents un sasauc pirmo Krievijas farmaceitu kongresu.   

1899.gadā K.Krēsliņš ierīko Pēterburgā pats savu aptieku, (adrese: Большой Конюшенной ул., д.29 (Невский пр., д.22) )

Tā kļūst par populārāko un modernāko aptieku pilsētā, pat izkonkurē Cara galma aptieku.

Tajā strādā ap 100 darbinieku. Ēkas pirmajā stāvā ir aptieka, 6.stāvā – laboratorija, bet 5.stāvā – Krēsliņa dzīvoklis. 

Krēsliņš izvērsis arī zinātnisko darbību: pētījis maleīnu un tuberkulīnu, pētījis un ražojis aizsargpošu serumus un diagnostikas līdzekļus, kā arī Raunas Staburaga ūdens dziednieciskās īpatnības. Cara atzinību izpelnījies, diagnosticējot un palīdzot ārstēt difteriju cara bērniem.   

1903.gadā Krēsliņs izpēta Gagras (netālu no Sočiem) dziednieciskos faktorus un izveido tur kūrvietu.   

Krēsliņš ir Prāgas, Vīnes un citu zinātnisko biedrību loceklis, apbalvots ar augsta ranga ordeņiem, sarakstās ar Luiju Pastēru un Robertu Kohu (infekcijas slimību imūnprofilakses pamatlicējiem).   

K.Krēsliņš bijis ne vien izcils farmaceits, bet arī pazīstams mecenāts. Atbalstījis latviešu māksliniekus un revolucionārus: grafiķi, Latvijas valsts ģērboņa autoru Rihardu Zariņu, tēlnieku Gustavu Šķilteru, komponistu Jāzepu Vītolu, kas mācījis Krēsliņa meitai klavierspēli, vijolnieku Jāni Lazdiņu, vijoļmeistaru Augustu Dombrovski un citus. Pircis jauno latviešu mākslinieku darbus, pat ja tie bijuši neveiksmīgi. Raunas draudzes skolai dāvājis fizikas un ķīmijas kabineta aprīkojumu.

Sava pirmā darba devēja Trampedaha piemiņai Krēsliņš uzņēmies pienākumu savā aptiekā ņemt par mācekļiem talantīgus puišus – bāreņus.   

Krēsliņa sieva bijusi attāla Ļeņina radiniece. Viņu ģimenē bieži ciemojās Ļeņina brālis ārsts Dmitrijs (vēlāk organizēja Krēsliņa mirstīgo atlieku pārvešanu uz Raunu) un Ļeņina māsas.   

1918.gadā Krēsliņa slavenā aptieka tiek nacionalizēta, viņa īpašumā atstājot vienīgi laboratoriju.  

1924.gadā Krēsliņš inficējas ar letarģisko encefalītu un ilgu laiku noguļ letarģiskā miegā. Pēc pamošanās seko trieka.

1929.gada 26.aprīlī Kārlis Krēsliņš mirst. Tā paša gada 7.septembrī viņa pīšļi tiek apbedīti Raunas kapos. 

Avots : Rauna.lv