Dzimis Skrīveru pagastā. Izglītojies pagastskolā, pēc tam komercinstitūtā, dzīvojis Rīgā. Elektrotehniķis.

Krievu armijā iesaukts 1914. gada augustā, beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu, 1916. gada aprīlī iedalīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, sapieru komandā, piedalījies kaujās, apbalvots ar Staņislava III, IV šķ., Annas III šķ. ordeņiem.

1916. gada 23. decembrī Tīreļpurvā zem tiešas un spēcīgas ienaidnieka uguns K. uzspridzināja drāšu aizžogus, tā dodams pulkam iespēju nekavējoties ieņemt stipri nocietinātās vāciešu pozīcijas. 

Pēc lielinieku apvērsuma dzīvojis Maskavā, kur iesaistījies Savinkova kontrrevolucionārajā organizācijā kopā ar pulkvedi Briedi, vedis ziņojumus pāri frontei, piedalījies 1918. g. vasarā paredzētā apvērsuma sagatavošanā.

1918. gada 28. maijā arestēts, pusotru gadu bijis ieslodzīts Maskavā, Butirku cietumā, beidzot izbēdzis un slēpies Krievijā. Latvijā atgriezies 1921. gada aprīlī.

Latvijas armijā iestājies 1921. gada 7. maijā, dienējis 3. robežsargu pulkā, sakaru komandas priekšnieks.

1922. g. pārcelts par rotas komandieri uz 7. Siguldas kājnieku pulku.

1926. gadā bijis vada komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā.

1927. gadā pārcelts par darbvedi uz Armijas komandiera štāba Satiksmes daļu, 1928. g. jūlijā iecelts par Daugavpils dzelzceļa mezgla komandantu.

1934. gadā paaugstināts par kapteini, pārcelts uz Intendantūras pārvaldi.

Neatkarības pēdējos gados dienējis Armijas štāba komandantūrā, arī militārās audzināšanas skolotājs.

Piešķirta jaunsaimniecība Zebrenes pagastā.

1939. g. Apbalvots ar VO V šķ.  Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Rīgā, bijis fotogrāfs.

Pēc Sanktpēterburgas cirka bijušā administratora kolekcionāra Pētera Kvaskova un latviešu strēlnieka Kārļa Kevešāna iniciatīvas 1959. gadā Latvijas Vēstures muzejs saņēma LPSR Kultūras ministrijas atļauju Numismātikas nodaļas speciālajā fondā vākt un glabāt Latvijas Republikas apbalvojumus.

Miris Rīgā.

Apbedīts Rīgā, Ziepniekkalna kapos.