Kārlis Frīdrihs Vatsons  bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfiem un vēstures pētniekiem. Kurzemes literatūras un mākslas biedrības loceklis, kurā iebilda pret latviešu pārvācošanu un priekšlasījumā aizrādīja, ka latviešu valoda ir bagāta un attīstīties spējīga. Rīgas Literāri praktiskās pilsoņu biedrības biedrs, piedalījās Latviešu literārās biedrības dibināšanā (1824). Laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1822-1826).

K. F. Vatsons dzimis Jelgavā 1777. gada 7. jūnijā Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas latīņu valodas un literatūras profesora Matiasa Frīdriha Vatsona ģimenē. Viņa tēvs bija arī pilsētas nozīmīgākā vācu laikraksta "Mitauische Zeitung" redaktors. Līdz 12 gadu vecumam par Vatsona izglītību rūpējās vecāki, vēlāk viņš mācījās Jelgavas pilsētas skolā, akadēmiskajā ģimnāzijā (1799-1798).

Viņš studēja tieslietas Leipcigas (1798), teoloģiju Jelgavā (1799-1801) un Getingenes uni­versitātē (1801-1802), kā arī apceļoja Vāciju un Franciju.

1803. gadā atgriezās dzimtenē un 23 gadus no­strādāja Lestenes draudzē, kopš 1813. gada – arī Struteles draudzē.

Profesors K.V.Krūze rakstīja: "Vatsons bija liels savu pienākumu izpildīšanā, un viņa darbā un amatā nekas nebija sīks un mazs - visu viņš uzskatīja vienādām acīm un visur, tā laicīgās, kā garīgās lietās viņš bija labprātīgs un sirsnīgs padoma devējs un palīdzētājs, viņa māja bija pastāvīgi atvērta katram, kas pie viņa nāca pēc padoma un palīga."

1816. gadā iznāca K. Vatsona sastādītā "La­sāmā grāmata latviešu bērniem par labu sarakstīta", kurā, domājot par zemnieku brīvlaišanu Kurzemē, viņš rakstīja: "Ja zemniekiem brīvestība tiktu dota, tad visi taptu brīvi, gā­jēji un pirtnieki tāpat kā saimnieki."

1819. gada viņš nepiekrita to vācbaltiešu uzskatiem, kas ierosināja veicināt latviešu parvācošanu, jo "kā liecinot prūšu liktenis, ar pārvācošanu nevar neko labu sasniegt, latvieši, kas aizgūtnēm mācās vācu valodu, to dara cerībā iekļūt kungu kārtā."

1817. gadā viņš Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā Jelgavā nolasīja re­ferātu "Kas biedrībai darāms latviešu kultū­ras veicināšanai?".

Mācītājs ierosināja izdot jaunu laikrakstu "Latviešu Avīzes" un paplašināt Kur­zemes latviešu kalendāra literāro daļu. Vatsona sacerējumi ar pseidonīmu "Skolmeistars" ir ievietoti latviešiem adresētos kalendāros. Arī viņš pats piedalījās kalendāra veidošanā, sniedzot dabzinātniskus rakstus, daiļliteratū­ru un 1822. – 1823. gadā lietuviešu literatūras klasiķa Kristijona Donelaiša poēmas "Gadalaiki" tulkojuma fragmentus.

Vatsons laikraksta 'Latviešu Avīzes" lappusēs centās uzturēt sarunu ar auditoriju, veidoja sajūtu, ka viņš arī uzklausa un sadzird lasītāju - viņa vajadzības un rūpestus. Tās bija zinoša un dzīvesgudra skolotāja un  uzcītīgu skolēnu attiecības.

1804. gadā viņš apprecējās ar Benginu Adolfi. Ģimenē bija astoņi bērni, viņu vidū arī audžumeita. Atpūtas brīžos, īpaši garajos un tumšajos vakaros, sēžot pie nelielas lampiņas, Vatsons labprāt griezis no papīra siluetus. Daudzos no tiem bija apkārtnes dabas ainas un sadzīves situācijas.

Laikabiedri Vatsonu raksturoja kā daudzpusīgu, enerģisku un neatlaidaidīgu cilvēku, spožu intelektuāli, kā arī Kurzemes patriotu un pētnieku.

Miris 1826. gada 4. (16.) martā Lestenē. Pēc Vatsona nāves par "Latviešu Avīžu" redaktoru kļuva 51 gadu vecais respektablais un turīgais Jelgavas Sv.Annas baznīcas latviešu draudzes mācītājs Johans Kristofers Kēlers (Köhler, 1775-1853).  1831. gadā Kēlers "Latviešu Avīžu" redaktora pienākumus uzticēja savam teoloģisko izglītību Tērbatā un Berlīnē guvušajam 23 gadus vecajam adjunktam Juliusam Vilhelmam fon Rihteram (Richter, 1808-1892).

grāmata: Zelče, Vita. Latviešu avīžniecība, izd. Zinātne. Rīgā: 2009., 216.-218.lpp.