Kārlis Dišlers  bija ievērojams latviešu jurists, valsts darbinieks, rakstnieks.

Dzimis Lielsātiņu pagasta (citos avotos saukts par Lielsatiķu pagastu) Lejaslaucinieku mājās saimnieka Ērmaņa Dišlera ģimenē. Mācījies Gaiķu pagasta skolā, 1896. gadā beidzis Tukuma pilsētas skolu. Gadu vēlāk — 1897. gadā — beidzis skolotāju semināru un sācis tautskolotāja darbu, vēl esot 19 gadu vecs.

Līdz 1905. gadam strādājis par skolotāju Lielbērzes,Lielauces un Mūrmuižas-Buķenes pagastskolās, gatavodamies abiturijas eksāmenam. 

1904. gadā (citos avotos - 1905. gadā) Narvas ģimnāzijā ieguvis gatavības apliecību kā eksterns un 1905. gadā iestājies Rīgas politehniskā institūta ķīmijas fakultātē. Pēc institūta slēgšanas studentu nemieru dēļ pārcēlies uz Pēterpili.

1906. gadā iestājies Pēterburgas universitātes juridiskajā fakultātē, ko viņš absolvē 1910. gadā ar pirmās šķiras diplomu.Studiju laikā darbojies Pēterburgas latviešu laikrakstos, vēlāk publicējies daudzos specializētos žurnālos.

 No 1915. līdz 1916. gadam Pēterburgā lasījis lekcijas latviešu auditorijai vispārizglītojošos kursos.

1917. gada septembrī ievēlēts par valsts tiesību docentu Omskas politehniskā institūta ekonomiskajā nodaļā (citos avotos - Tomskas politehniskajā institūtā), līdz 1920. gadam tur lasot lekcijas. 

1920. gadā kļuvis par Latvijas Augstskolas docentu valsts tiesībās, lasa lekcijas administratīvajās tiesībās, Latvijas valsts tiesību kursu. Vairākkārt ievēlēts par LU tiesību zinātņu fakultātes dekānu. 

1920.g. pēc atgriešanās no Krievijas, Kārlis Dišlers sāk darbu Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē – viņš ir docētājs, fakultātes sekretārs un dekāns, universitātes padomes loceklis. „Tieslietu Ministrijas vēstneša” redaktors un žurnāla „Tautas Taisnība” redkolēģijas loceklis, Rīgas pilsētas domes loceklis, Latvijas 2. Saeimas deputāts, Radikāldemokrātu partijas dibinātājs un līderis.

1931. gadā ieguvis Dr.iur. grādu, kļuvis par profesoru.

Bijis 2. Saeimas deputāts (1925.-1928.), ievēlēts kā vienīgais pārstāvis no Radikalo demokratu partijas.

Pretrunīgi tiek vērtēta Kārļa Dišlera uzskati par Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsumu, ko Dišlers centies tiesiski attaisnot kā neuzdotu lietvedību.

No 1928. gada vasaras ar ģimeni pavadījis Bilstiņu muižā pie Pērses ietekas Daugavā. Sakarā ar agrāro reformu šīs muižas zeme tika piedāvāta privātai apbūvei Latvijas Universitātes pasniedzējiem, t.sk. Kārlim Dišleram un viņa brālim Ernestam Dišleram, ķīmijas profesoram.

1941. gadā kopā ar sievu Minnu izsūtīts no dzīvokļa Antonijas ielā, 1947. gadā atbēdzis uz Latviju, 1950. gadā nosūtīts atpakaļ, turpat mirst 1954. gadā. 

Daiļiteratūra:

• Apeņu lapene, 1900 (dzeja prozā)
• Velgansārtie mirkļi, 1905 (dzejoļu krājums)

Nozīmīgākie darbi tiesību zinātnē:

           Anglijas parlamenta vēsture

• Demokrātiskas valsts iekārtas pamati, 1. izdevums 1921.g., 2. izdevums 1931.g.
• Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas, 1925, pārizdots 2004
• Ievads Latvijas valststiesību zinātnē, 
• 1930 Ievads administrātīvo tiesību zinātnē :administrātīvo tiesību kursa vispārīgā daļa, 1938

Avots: wikipedia.org

www.itl.rtu.lv

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Antonijas iela 20-7 Izsūtīšanas datums: 14/06/41 Ieslodzījuma vieta: Krasnojarskas novads, Tasejevas rajons Miris izsūtījumā: 18/09/54 Miršanas vieta: Krasnojarskas novads, Biriļusu rajons, Poļevoje ciems Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Kārlis Dišlers varat meklēt vietnē news.lv.

***

*1878. I 20. Gaiķu pag.; M. Ieva, S. Minna dz. Vīksna – rakstniece.

                1896. Beidzis Tukuma pilsētas skolu,

                1897/1905. skolotājs Lielbērzes, Lielauces un Mūrmuižas Buķenes skolās,

                1906/1910. beidzis Pēterburgas Universitātes juridisko fakultāti,

                1915/1916. Tatjanas komitejas latviešu vispārizglītību kursos, lektors,

                1917/1920. Omskas komercinstitūta valsts tiesību docents,

                1920. Latvijas Universitātes administratīvo tiesību katedras docents,

                1922/1940. „Tieslietu Ministrijas Vēstneša” redaktors,

                1929. XI 18. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķīru # 448, 

                1938. bij. tiesību zinātņu fakultātes dekāns un vecākais docents,

                Apbalvots ar Atzinības krustu,

                Studentu vienības „Līdums” vecbiedrs.

                Avots:       „Students” # 7/1938.;

                                „Universitas” # 2/1938.;

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.