Kārlis Balodis  bija latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs. Ievērojams ar to, ka ieguvis Krievijas Zinātņu akadēmijas lielo zelta medaļu un Dmitrija Tolstoja prēmiju par pētījumiem demogrāfijā (1897), bijis Palestīnas valsts saimnieciskās uzbūves plāna autors (1918), Vācijas Kara ministrijas ekonomiskais padomnieks, pārtikas kartīšu sistēmas autors un uz statistiskiem aprēķiniem balstīta pēckara Vācijas saimniecības atjaunošanas plāna izstrādātājs (1919). Viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem (1919), Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes profesors, Saeimas deputāts (1928-1931). Ierosinājis veikt būtiskas izmaiņas Latvijas Republikas tautsaimniecības plānošanā.

Kārlis Balodis ir dzimis 1864. gada 20. jūnijā Bilstiņu muižas Zīles krogā (tagad - Kokneses novads) muižas kalēja Miķeļa Baloža un viņa sievas Annas, dzimušas Ērgles, ģimenē. Viņš bija jaunākais piētiski noskaņotā trīs bērnu ģimenē, viņa vectēvs bija Vidzemes brāļu draudzes sludinātājs (tētiņš). Kārlis agri zaudēja tēvu, māte ar bērniem pārvācās uz Rīgu, kur dzīvoja spiedīgos materiālos apstākļos, tomēr viņš pašmācības ceļā spēja trīs gadu laikā nokārtot ģimnāzijas eksāmenus un 1883. gadā ieguva Jelgavas ģimnāzijas beigšanas diplomu kā eksterns.

No 1884. līdz 1887. gadam K. Balodis ar vecākā brāļa atbalstu studēja teoloģiju Tērbatas universitātē,

1888. gadā tika ordinēts par luterāņu mācītāju un devās uz Brazīliju, kur 1889. — 1891. gadā neveiksmīgi centās nodibināt latviešu koloniju. 1891.—1892. gadā viņš studēja ģeogrāfiju Jēnas universitātē Vācijā un aizstāvēja doktora disertāciju Der Staat Santa Catharina in Südbrasilien par Santakatarinas štata ģeogrāfiju Brazīlijā.

1893. - 1895. gadā strādāja par luterāņu mācītāju Urālos un rakstīja pētījumus par demogrāfiju un statistiku.

1895. gadā no jauna devās uz Vāciju un Minhenes un Strasbūras universitātēs studēja tautsaimniecību.

1898. gadā Vācijā ar pseidonīmu „Atlanticus” viņš publicēja savu ievērojamāko darbu „Nākotnes valsts”, kuru 1906. gadā krievu valodā izdeva arī Sanktpēterburgā.

Pēc 1899. gada K.Balodis strādāja par tautsaimniecības privātdocentu Berlīnes universitātē.

1904. gadā viņš apprecējies ar Adeli fon Hugo, austriešu virsnieka atraitni ar divām meitām.

1905. gadā kļuva par Prūsijas Statistikas pārvaldes, 1908. gadā par Vācijas impērijas Finanšu ministrijas (Reichsschatzamt) ierēdni.

1914. gadā ievēlēts par Berlīnes universitātes goda profesoru.

1918. gada pavasarī, Pirmā Pasaules kara beigās, Balodis bija viens no Palestīnas atbalsta komitejas (Deutsches Pro Palästina Komitee zur Förderung der jüdischen Palästina-Siedlung), tās pirmais priekšsēdētājs un pirmā Palestīnas valsts saimnieciskās uzbūves plāna autors.

1919. gadā K. Balodis Vācijas valdības uzdevumā strādāja Socializācijas komisijā (Sozialisierungskommission) pie apgādes organizēšanas un ierosināja pārtikas kartīšu sistēmu.

Pēc kara beigām viņš atgriezās Latvijā, kļuva par Latvijas Augstskolas profesoru un, īslaicīgi, par vicerektoru.

1919. gada 29. septembrī viņš teica akadēmisko runu “Mūžīgā miera ideja un pasaules sauszemes izdalīšana tautu starpā” augstskolas dibināšanas svinībās 1.pilsētas teātrī (tagad - Nacionālā opera), bet 1920. gada 18. novembrī akadēmisko runu “Par Latvijas stāvokli pagājušajā gadā un viņas izredzēm nākotnē” Latvijas Republikas dibināšanas otrajā gadadienā. Agrārās reformas sagatavošanas periodā viņš ieteica Latvijas valdībai daļu muižu zemes izpirkt, lai apgādātu ar to bezzemniekus, toties muižu centrus saglabāt, lai neizpostītu iekoptās zemes un saimniecības ēkas, tomēr tas netika ņemts vērā.

1923. gadā viņš argumentēja "par Daugavas aizsprostošanu un lielas spēkstacijas celšanu, lai ar lētu elektrību apgādātu jaunās valsts rūpniecību un lauksaimniecību". Arī vēlāk Kārlis Balodis bija akadēmiskā opozīcijā valdības saimnieciskajai politikai un Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē lasīja politekonomijas, ekonomikas un ekonomiskās ģeogrāfijas kursus. Ekonomikā visvairāk nodarbojās ar statistiku, izmantojot to galvenokārt ražošanas spēku attīstības un demogrāfisko procesu norises analīzei.

1928. gadā Balodis publicēja grāmatu «Latvijas saimniecība pie spējīgas un pie nespējīgas valdības», kurā viņš analizēja nodokļu sistēmu un deva padomus rūpniecības atjaunošanai.

1928. gadā Balodis tika ievēlēts par 3. Saeimas deputātu.

1931. gada 5. janvārī saslima ar gripu, tika aizvests uz slimnīcu, kur nomira 13. janvārī.

Pēc viņa nāves viens no lielākajiem ASV laikrakstiem The New York Times publicēja nekrologu, kurā Kārlis Balodis bija nodēvēts par "pasaulslavenu ekonomistu, kas bija viens no pirmajiem Palestīnas modernajiem pētniekiem".

Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir Kārļa Baloža balvu, ko saņēmuši N. Balabkins (1994), P. Zvidriņš (1996), O. Krastiņš (1998), J. Krūmiņš (2004), R. Karnīte (2007).

***

Saeimas deputāts,                

Dr. phil et Dr. oec. h. c.,                

Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātes profesors,                

Latvijas tehnisko darbinieku biedrības goda biedrs,                

Concordia Latavensis goda filistrs,                

Latvijas darba savienības priekšsēdētājs.                                                                

“Jaunākās Ziņas” # 9. 12.01.1931.