Dzimis Krievijā Pēterburgā. Beidzis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, 1928 g. iestājies LU inženierzinātņu mehānikas fakultātē, ko beidzis 1939. g., iegūstot inženiera mehāniķa grādu. Studiju laikā pievienojies Fraternitas  Metropolitana saimei, praktizējies Vācijā un Zviedrijā starptautiski pazīstamajā firmā "ASEA" (Swedish General Electric Co.), kas būvēja Latvijā Ķeguma spēkstaciju. Pēc universitātes beigšanas un obligātā kara dienesta strādājis Rīgas pilsētas būvvaldes mašīnu nodaļā, vācu okupācijas laikā Ķeguma spēkstacijā par projektu inženieri un vēlāk bijis firmas "Siemens-Schuckkertwerke" A/G Rīgā un Berlīnē iekārtu inženieris.
Juris Vītols kopā ar vecākiem bēgļu laivā nonāca Zviedrijā, kur bez grūtībām atrada darbu starptautiski pazīstamajā zviedru firmā "ASEA", kurā bija praktizējies jau studiju laikā; viņam līdz nāca arī tēva, zinātnieka hidrologa, slava, tēvs Ķeguma spēkstacijas būvēšanas laikā bija Latvijas valdības iecelts konsultants. "ASEA" uzņēmumā sākās Jura Vītola inženiera karjera. Darbu sāka kā konstruktors un 5 gadus nostrādāja spēkstaciju departamentā pie projektēšanas darbiem spēka un transformatoru staciju elektrisko iekārtu izveidošanā dažādās zemēs. Pēc tam viņu iecēla "Generating Division Foreign Contracting" departamentā par vecāko projektu vadītāju pie līgumu tehniskās, finansiālās un juridiskās izstrādāšanas. Pēc pamatīgas prakses un zviedru valodas apgūšanas firma viņu paaugstināja t.s. "site manager" ārzemēs veicamiem darbiem; te viņam lieti noder lielās valodu zināšanas - viņš pārvaldīja vācu, krievu, franču un angļu valodu.
No 1961.-1963. gadam J. Vītols strādā Ēģiptē pie tanī laikā pazīstamās "Aswan Dam" spēkstacijas būves. 1964. g. viņš bija Kolumbijā, Dienvidamerikā, bet 1966. g. strādāja Holandē. Divus gadus pavadījis Dienvidslavijā. 1969.g. firmas uzdevumā devies uz Jamaiku, bet no 1971.gada strādājis pie spēktacijas būves Mazazijā un Borneo.
Juris Vītols sarakstījis vairākus zinātniskus darbus, kas publicēti svešvalodās, viņš bija arī vairāku profesionālu organizāciju biedrs.
Juris Vītols aktīvi darbojās latviešu sabiedrībā līdz aiziešanai pensijā; pēc pārciestas smagas auto nelaimes veselību pilnīgi neizdevās atgūt.
Juris Vītols guldīts zemes klēpī Vesterosā, Zviedrijā. Sēro sieva Nora, dēli Sigurds Vītols un Ivars Vītols ar
ģimenēm, māsas dēls Viesturs, Fraternitas Metropolitana saime, radi un draugi Latvijā un ārzemēs. (Laiks, 04.04.1998)